Sociologi apjautāja vairāk nekā 1000 iedzīvotājus internetā laikā no 30. aprīļa līdz 5. maijam un jau tobrīd, tātad aptuveni pirmajās piecās nedēļās kopš krīzes sākuma, 44% atbildēja, ka krīzes iespaidā viņu ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies. 29% - ka viņus satrauc iespēja zaudēt darbu, 22% - ka bažījas par nokļūšana parādos, bet 9% uztraucās, ka zaudēs īpašumus, jo, piemēram, nespēs samaksāt kredītus.
Uz jautājumu - “Kā Jūs domājat, kāda būs šī krīze un tās sekas Latvijā, salīdzinot ar 2008./2009. gadā pieredzēto?”, 51% aptaujāto pauduši uzskatu, ka tā būs smagāka. Lielākā daļa no tiem jeb 35% uzskata, ka daudz smagāka. To, ka krīze varētu būt vieglāka, prognozē tikai 19%.
Amatpersonas un eksperti savās prognozēs tikmēr tik drūmu ainu nezīmē. "Iepriekšējā krīze Latvijā tiešām bija superdziļa, superliela – nu, tiešām dižkrīze! Ar milzīgu bezdarba kāpumu, un cilvēkiem svaigā atmiņā, protams, šīs sekas. Ekonomiskās sāpes, darba zaudējums, ienākumu zaudējums, protams ir ļoti ļoti plašs un ļoti svaigs. Pašreizējā brīdī, ja nenotiek kaut kas patiešām katastrofāls globāli attiecībā uz šī vīrusa izplatību, – pašreizējā Latvijas ekonomikā nudien nav pamats bažīties, ka tā krīze būtu tikpat dziļa," saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Līdzīgi uzskata arī komercbankās, kur norāda – bezdarbs patlaban ir ap 8%, kas ir aptuveni par 2% lielāks, nekā pērn, tomēr, lai gan ir skaidrs, ka bezdarbnieku skaits vēl augs un tiem, kas strādās, algas noteikti netiks celtas tik strauji kā līdz šim, svarīgi, ka Latvija šajā krīzē ieiet ekonomiski daudz spēcīgāka nekā iepriekš.
"Varam varbūt salīdzināt šīs situācijas ar sporta analoģiju – iepriekš mēs līdz 2007. gadam augām ar dopinga palīdzību un sasniedzām to augsto līmeni ar tādu neatļautu līdzekļu lietošanu gandrīz vai, bet tad, kad nāca tā trauma finanšu krīzes izskatā, mēs pēc tam atkopāmies lēnām, mierīgi trenējoties un lēnām uzlabojot savu fizisko formu. Un esam sasnieguši diezgan labu fiziskās formas līmeni. Tad šobrīd šī trauma, kas tagad nāk, arī ir ļoti dziļa, ļoti smaga, bet, ņemot vērā to, ka iepriekš neesam mākslīgi palielinājuši savu varēšanu, tad šobrīd tās prognozes ir, ka atkopšanās būs salīdzinoši straujāka nekā pēc finanšu krīzes. Tādā skaitliskā izteiksmē varētu teikt – ja pēc iepriekšējās krīzes mums prasīja 10 gadus, lai sasniegtu to 2007. gada līmeni, tad šobrīd mēs skatāmies, ka 2019. gada līmeni mēs sasniegsim pēc aptuveni trijiem gadiem, ap 2022. gada beigām, 2023. gada sākumu," norādīja "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
Arī iedzīvotāji nav tik lielos parādos, kā tas bija iepriekšējā krīzē, pēc kuras tēriņi ir izvērtēti apdomīgāk. Piemēram, pirms iepriekšējās krīzes, kad iedzīvotāju pirktspēja bija mazāka, vieglo automobiļu skaits uz 1000 iedzīvotājiem bija 431, tagad 381. Centrālā Statistikas pārvalde norāda arī, ka daži no krīžu laikos aktuāliem produktiem, piemēram, makaroni un rīsi iepriekšējā krīzē maksāja dārgāk.
Protams, daudz kas būs atkarīgs no tā, ko nevaram ietekmēt – un tā ir krīzes attīstība citur pasaulē. Ja tur nespēs ierobežot vīrusu, tad ekonomika turpinās bremzēties, finanšu tirgi grūt, un tas būs trieciens mūsu eksportam.
"Ja mūsu ražotājiem, mūsu pakalpojumu sniedzējiem nav iespējams savas preces un pakalpojumus pārdot ārzemniekiem, tad, protams, ar darbu ir švaki. Ja ar darbu ir švaki, tad arī ar ienākumiem ir vājāk. Kādu neilgu laiku to ir iespējams pārdzīvot. Tam grāvim var laipu pāri pārlikt. Tas ir tas, ko valdība pašlaik dara, mēģina palīdzēt iedzīvotājiem, uzņēmumiem pārdzīvot šo grūto situāciju, ja tas ir grāvis. Ja savukārt tā ir dziļa grava, nu, tad jūs tādu laipu pāri nepārliksiet. Un tad jau tas būs sāpīgāk," pauž Kazāks.
Zorgenfreija norāda, ka iepriekšējā krīzē Latvija varēja paļauties uz ārējo tirgu palīdzību. "Tajā ziņā, ka ārējie tirgi atkopās straujāk nekā Latvija, un līdz ar to mēs varējām eksportēt vairāk un ar to arī vairāk attīstīties, savukārt šobrīd mēs nevaram paļauties uz to, ka ārējie tirgi atkopsies straujāk. Drīzāk – vai nu mēs atkopsimies līdzīgi, vai Latvija varētu kaut kādā salīdzinājumā ar dažām citām valstīm pat būt labākā situācijā. Jo mēs jau redzam, ka mēs esam salīdzinoši veiksmīgāk kontrolējuši šobrīd vīrusu un arī esam spēcīgākā šajā iekšējā situācijā, tā, ka ārējo tirgu jautājums šoreiz noteikti ir tāds sliktāks aspekts," norāda Zorgenfreija.
Kopsavilkumā - ja 2008. gadā mūsu ekonomika bija vāja, tad tagad ievērojami spēcīgāka. Toreiz daudziem iedzīvotājiem bija milzīgi parādi kredītu dēļ, kas tagad tā vairs nav. Ja toreiz valstī bija jāievieš taupības režīms, tad tagad valsts spēj tomēr vairāk kompensēt iedzīvotājiem ienākumu kritumu un vairāk atbalstīt arī uzņēmējus. Iekšēji situācija daudz labāka, bet toties ļoti būtiski sliktāka ārēji. Jo, ja finanšu krīze citur pasaulē bija stipri vieglāka, tad šajā Covid-19 krīzē citas valstis cieš daudz vairāk nekā mēs.
