Pulkstenis, kurā integrēts laika atpakaļskaitītājs, atrodas Enerģētikas un tehnikas muzejā Viļņā.
"Šis pagrieziena punkts sasniegts, pateicoties Baltijas valstu vienotībai, un ciešā saskaņā ar Eiropas Savienības redzējumu iezīmē kulmināciju ceļojumam, kas sākās 2009. gadā," notikuma nozīmi uzsvēra Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija (KEM).
Lai atzīmētu šo nozīmīgo brīdi un izstrādātu stratēģiju Baltijas enerģētikas sistēmu nākotnei, 31. oktobrī Viļņā tikās Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis, Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Igaunijas ģenerālsekretāra vietnieks enerģētikas un derīgo izrakteņu jautājumos Jānus Uiga. Viņiem pievienojās Baltijas pārvades sistēmu operatoru – "AST" (Latvija), "Litgrid" (Lietuva) un "Elering" (Igaunija) – vadītāji, lai pārskatītu sinhronizācijas procesa gaitu un pabeigtu sagatavošanās darbus.
Sanāksmes laikā Baltijas enerģētikas politikas vadītāji izskatīja jaunākos sinhronizācijas atjauninājumus un vēlreiz apstiprināja, ka
Baltijas elektroenerģijas sistēmas saskaņošana ar kontinentālo tīklu norit saskaņā ar grafiku.
"Šis ir svarīgs brīdis, kas iezīmē nozīmīga starptautiskās sadarbības perioda beigas. Pēc 100 dienām noslēgsies 15 gadus ilga plānošana un svarīgākie infrastruktūras uzlabojumi. Februārī Baltijas valstis, pieslēdzoties Eiropas elektrotīklam, kļūs patiesi neatkarīgas elektroenerģijas piegādes ziņā.
Mēs uz visiem laikiem atvadāmies no pēdējā dzīvā padomju laika artefakta – BRELL elektrotīkla," akcentēja Melnis.
Viņš norādījis – lai gan mūsu pieejas atjaunojamo energoresursu nozares attīstībai bieži atšķiras, darbs pie pieslēgšanās Eiropas tīklam ir bijis saskaņots un konsekvents. "Atpakaļskaitīšanas pulkstenis atgādina mums atskatīties uz paveikto un precīzi iezīmē jaunas ēras sākumu. Kad pulkstenis sasniegs nulli, mēs būsim atdalījušies no BRELL un virzīsimies uz integrāciju Eiropas energotīklā!" rezumēja ministrs.
"Šis brīdis ir ļoti simbolisks. Ja mēs paskatāmies uz to, no kurienes mēs sākām, un uz ceļu, ko esam gājuši, tad tas nav bijis viegls. Tas mūs veda cauri enerģijas blokādēm, cauruļvadu atvienojumiem, strauji augošām izmaksām patērētājiem un [Baltkrievijas] Astravjecas atomelektrostaciju mūsu apkaimē, tomēr mēs turējāmies pie sava, saglabājot skaidru redzējumu un konkrētu mērķi," sacīja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.
Savukārt Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte uzsvēra: "Šķiršanās no šiem nepatīkamajiem partneriem ir bijis mūsu ilgtermiņa mērķis."
KONTEKSTS:
Sinhronizācija ar Eiropas tīkliem Baltijas valstu gadījumā sākās jau tad, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (ES). Sākotnēji tika izbūvēti vairāki Baltijas valstu savienojumi ar Somiju, kam sekoja Lietuvas un Zviedrijas un Lietuvas un Polijas savienojumi. Gadu gaitā ir nostiprinātas arī Baltijas valstu iekšējās sistēmas, tostarp Kurzemes loka projekts un trešais Latvijas–Igaunijas starpsavienojums. Visi šie pasākumi ir uzlabojuši starpsavienojumus, kā arī jaudu pieejamību starp robežām, tādējādi radot apstākļus sinhronizācijai, informēja ministrijā.
Kopumā Baltijas valstu infrastruktūras attīstībā ir ieguldīti gandrīz 2 miljardi eiro, no kuriem 75% sedz Eiropas līdzfinansējums.
