Abāšins norādīja, ka aptuveni 2700 pieteikumu saņemti par īpašumu bojājumiem, ap 600 – par automašīnu bojājumiem, bet ap 150 pieteikumu – par vētrā bojātiem sējumiem.
Kopējā apdrošinātājiem pieteiktā zaudējumu summa ir aptuveni 7 miljoni eiro, un atlīdzības pieprasījumi ir ļoti dažādi.
Vidējais atlīdzības pieprasījums bojātiem īpašumiem un automašīnām ir 2000 eiro, bet, kā uzsvēra Abāšins, šīs summas svārstās no pāris simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu.
Tikmēr par sējumu tiek prasīti vidēji 16 000 eiro.
Abāšins Latvijas Televīzijā norādīja, ka sagaidāms, ka pieteikumu skaits palielināsies, jo vētras nodarītā posta apjomi vēl tikai tiks aplēsti. "Izskatās, ka pēc pieteikumu skaita šī būs pēdējo gadu desmitu lielākā vētra," sprieda Abāšins.
Jānorāda, ka otrajā dienā pēc vētras turpinājis pieaug arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) saņemto izsaukumu skaits vēja un lietus radīto seku likvidēšanu. Kopumā divās diennaktīs saņemti gandrīz 1500 pieteikumi, informēja VUGD.
Asociācijas prezidents sprieda, ka ar atlīdzību izmaksu apdrošinātājiem nevajadzētu kavēties, jo šādos gadījumos kompānijas apkopo visus darba spēkus, atsaucot darbiniekus arī no atvaļinājumiem. Tāpat apdrošinātāji var izmaksāt avansus, vēl pirms zināms zaudējumu gala aprēķins.
Par sējumiem nodarīto postu skaidrība varētu būt ātrāk, jo drīz būs jākuļ labība, kamēr īpašumu sakopšana, tostarp dažādi būvniecības darbi, var ievilkties pat pusgadu. "Pirmās naudas, pirmie avansi jau ir aizgājuši pie klientiem. Kad būs pēdējie, ir grūti pateikt, jo celtniecība ir nepateicīga lieta. Mašīnas saremontēs diezgan ātri, arī par sējumiem skaidrība būs samērā ātri, bet par būvniecību tas vienmēr ir tāds process. Pēdējie norēķini noteikti būs vēl pēc pusgada," sprieda Abāšins.
Abāšins atzina, ka pēdējos gados pieprasījumu skaits apdrošinātājiem par dabas stihiju postījumiem pieaug.
"Pēdējo 30 gadu laikā ar katru piecgadi dabas kataklizmas Latvijā ir arvien biežāk.
Ja kādreiz varējām domāt, ka esam tā "klusā Dieva auss", kurā gandrīz nekas no dabas katastrofām nenotiek, tad skaidrs, ka dabas katastrofas pie mums notiks arvien biežāk," sprieda Abāšins.
"Tas nav mans viedoklis, bet meteodienestu viedo cilvēku viedoklis, pētnieku, kuri skatās statistiku, viedoklis."
Arī klientu skaits apdrošinātājiem ar katru gadu pieaug. Visvairāk vietās, kur kādas nelaimes jau notikušas. Šobrīd Latvijā esot apdrošināti ap 40% fizisku personu īpašumu un 70–80% juridisku personu īpašumu. Abāšins sprieda, ka fiziskām personām būtu jāapdrošinās aktīvāk, jo attīstītajās valstīs apdrošināti esot jau praktiski visi īpašumi.
Ministrija aicina lauksaimniekus ziņot par postījumiem
Vētrā lieli postījumi nodarīti arī lauksaimniecības zemēm. Zemgalē lēš, ka dabas stihijas dēļ cietuši 350 000 hektāri lauksaimniecības zemes. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra apsekojums liecina, ka stihija ir sabojājusi cerības uz labu ražu arī citviet.
Zemkopības ministrija no trešdienas, 31. jūlija, līdz 15. augustam aicina lauksaimniekus Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) iesniegt informāciju par vētras un lietavu postījumu apmēru savā saimniecībā sadaļā "Pieteikums 2024. gada jūlija vētras un lietavu radīto postījumu apzināšanai".
EPS ir jānorāda lauks un tā numurs, postījumu skartā platība konkrētajā laukā hektāros, informācija par to, vai lauks ir apdrošināts. EPS būs iespēja norādīt arī cita veida informāciju par postījumiem lauksaimniecības ēkām, inženierbūvēm, lauksaimniecības tehnikai u.c. Informācijai ir jāpievieno arī fotoattēli ar ģeotelpiskajām koordinātēm, tos var iesniegt LAD mobilās lietotnes autorizētajā versijā.
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
Tikmēr oranžās pakāpes brīdinājums par plūdu risku Latvijas upēs pamatīgo lietavu dēļ ir samazināts līdz dzeltenās pakāpes brīdinājumam.
