"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka demogrāfiskās situācijas dēļ uzņēmējiem daudz vairāk būtu jādomā par produktivitātes paaugstināšanu un tai jāiet roku rokā ar algu pieaugumu.
"Pēdējos gados mums ir nedaudz uzlabojusies imigrācijas bilance, bet tas diemžēl ir, pateicoties Ukrainas karam, kas, visticamāk, nebūs noturīga. Līdz ar to ir skaidrs, ka mums vienīgais rīks, lai uzlabotu mūsu kopējo un arī individuālo labklājību, ir produktivitāte. Vienīgā iespēja, lai audzētu produktivitāti, ir caur investīcijām tad, kad uzņēmēji iegulda iekārtās, gan arī dažādu prasmju uzlabošanā. Bet diemžēl mums nav pamata cerēt, ka tas notiks ļoti strauji. Piesardzība, kas, protams, ir saprotama šī ģeopolitiskā fona dēļ, gan arī augstās naudas cenas jeb procentu likmju dēļ, nozīmē to, ka diemžēl šī piesardzība saglabāsies, un attiecīgi tas arī nozīmē, ka produktivitātes pieaugums būs pietiekami lēnīgs, lai neattaisnotu mūsu cerības uz straujāku labklājības pieaugumu," pauž ekonomists.
Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga vērtē, ka darba tirgū jāiesaista arī cilvēki ar invaliditāti, kas var un grib strādāt, plašāk jāizmanto darbinieku pārkvalifikācijas iespējas.
Lielie uzņēmumi darbaspēka piesaistē izmanto arī dažādus bonusus, piemēram, sedzot daļu no mācīšanās izmaksām, nodrošinot veselības apdrošināšanu vai līdzfinansējot sporta nodarbības.
"Ja cilvēkam ir jauns darba piedāvājums, mēs nevērtējam tikai algu, mēs vērtējam, kāds ir darba saturs. Vienīgais tas, ka, ja mums ir atalgojums, tas ir līgumā atrunāts, mēs esam vienojušies par to, tātad stabili, mēs zinām, ka tas būs. Nu, vienā brīdī bonusi var arī nebūt, jo darba devējs jau jebkurā brīdī var pārtraukt viena vai otra bonusa maksāšanu, ja tā situācija uzņēmumā kļūst ne īpaši stabila," saka Selga.
Mainoties darba tirgum, nepieciešamas arī izmaiņas normatīvajos aktos, tāpēc notiek diskusijas par grozījumiem Darba likumā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece, zvērināta advokāte Gita Oškāja vispirms stāsta par ierosinājumiem, kas uzlabos darba vidi:
"Darbinieka tiesības uzteikt darba līgumu nekavējoties, ja darba devējs neizmaksā algu, tāpat šajā ilgstošajā darbnespējā neieskaitīt darba nespēju, kas ir saistīta ar smagi slima bērniņa kopšanu, un arī iespēja pusēm vienoties par elastīgāku darba laiku un darba laika organizāciju.
Tāpat varēs vienoties par četru dienu darba nedēļu un iespēju pārcelt divas stundas no vienas nedēļas dienas uz citu dienu, un šīs divas stundas netiks uzskatītas par virsstundām," klāsta LBAS pārstāve.
Arodbiedrība nepiekrīt, ka darba devēji vienpusēji varēs atteikties no koplīguma.
"Tas, mūsu ieskatā, ir absolūti nepieļaujami, un turklāt jau šobrīd Darba likums konkrēti paredz iespēju vienoties par koplīguma noslēgšanu uz noteiktu termiņu vai uz nenoteiktu laiku, ja tā ir abu pušu atbildība. Tāpat, ja šobrīd Darba likums paredz 100% piemaksu, tad šis projekts paredz 50% piemaksu, tāpat arī savienība iestāsies pret dīkstāves apmaksas samazināšanu. Nu, neredzam vajadzību šobrīd Darba likumā tā vispārināt šīs darba devēja tiesības, jo jāsaprot, ka dīkstāve var iestāties arī darba devēja nolaidības vai vainas dēļ," norāda Oškāja.
Darbavietu automatizācijas dēļ samazināsies pieprasījums pēc darba ņēmējiem bez konkrētas specialitātes un prasmēm, savukārt gan vidējā, gan ilgtermiņā palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, kā arī pieaugs pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo izglītību.
