"Būtiski pieaudzis produkcijas piegādes laiks. Kādreiz varējām to saražot un pa jūru piegādāt mēneša vai ilgākais divu laikā, bet tagad jāpieliek vēl pusotrs mēnesis. Ne katrs klients ir gatavs uzņemties šo risku. Tāpēc mēs bijām spiesti samazināt teritoriju, kurā varam veikt piegādes," stāstīja rūpnīcas direktors Romans Slobodjaņuks.

Rūpnīca kādreiz sadarbojas ar klientiem apmēram 60 valstīs, bet to skaits samazinājies uz pusi. Patlaban metālu un tā izstrādājumus nosūta uz tuvākajām Eiropas valstīm un ASV, kur eksports notiek caur Poliju.

Vairs nav iespējams izmantot Melnās jūras ostas, bet dzelzceļa transports būtiski palielina izmaksas.

Ražotne nav cietusi Krievijas uzlidojumos un raķešu triecienos, taču problēmas rada elektrības padeves pārtraukumi un sagrautā infrastruktūra. Gada laikā visā valstī iznīcināta aptuveni trešā daļa šīs nozares ražošanas jaudu, un produkcijas apjoms ir apmēram par 65% mazāks.

Krievija okupētajās teritorijās atradās daudzi uzņēmumi, un visiem spilgtā atmiņā ir cīņas "Azovstaļ" rūpnīcā Mariupolē. Taču nav jēgas strādāt, ja nav cerību, un arī Zaporižjā domā par attīstību.

Metāli un to izstrādājumi kādreiz nodrošināja trešo daļu eksporta, un no ražošanas  atjaunošanas lielā mērā būs atkarīga valsts nākotne.