Septiņas dienas Eiropā

Eiropas dienas tradīcijas. Bezvīzu režīms ar Turciju

Septiņas dienas Eiropā

Jau septiņus mēnešus globālās temperatūras pārsniedz normu. Kādas tam būs sekas?

Kārtējie Grieķijas finanšu krīzes riski un aicinājumi likvidēt ofšoru kontu sistēmu

300 pasaulē slaveni ekonomisti vēršas pret nodokļu paradīzēm

Ir pagājis pusotrs mēnesis, kopš pasauli satricināja Panamas dokumentu nopludināšana. Kopš tā brīža vairākas amatpersonas ir atvadījušās no saviem amatiem, bet citiem nācies pavadīt daudz laika, skaidrojoties ar sabiedrību par to, kāpēc viņu vārdi atrodami nopludinātajos dokumentos. Savu balsi pret nodokļu paradīzēm pacēluši arī 300 pasaulē slaveni ekonomisti.

Ekonomisti uzskata, ka no nodokļu paradīzēm nav nekāda labuma, un pieprasa jaunus, globālus likumus, kas liktu uzņēmumiem publicēt ziņas par nodokļu maksājumiem visās valstīs, kurās tās darbojas. Viens no ekonomistiem, kurš parakstījis vēstuli, profesors Džefrijs Sakss intervijā britu raidorganizācijai BBC atzina, ka cīņa ar nodokļu paradīzēm nebūs viegla.

"Es domāju, ka ASV un Lielbritānijai vajadzētu rīkoties momentāni, lai pārtrauktu šo nodokļu un slepenības paradīžu darbu. Šīs paradīzes ir lielo varu veidoti radījumi.

Mēs redzam no Panamas dokumentu, ka tās ir kā vadi nelikumībām, korupcijai, nodokļu nemaksāšanai; tam ir vienkārši jābeidzas. Es domāju, ka šīs [ASV un Lielbritānijas] valdības nevēlas rīkoties, jo to spēcīgie atbalstītāji, neatkarīgi vai tie ir Londonā vai Volstrītā, cīnās ļoti spēcīgi, lai šīs nepilnības netiktu izskaustas. Bet sabiedrība redz arvien vairāk un vairāk pat ar visu slepenību. Mēs dzīvojam arvien caurspīdīgākā pasaulē, un es domāju, ka mūsu valdības tiek spiestas arvien vairāk un vairāk, lai šīs nepilnības novērstu," sprieda ekonomists.

Tikmēr valstis, kuras šādi lēmumi ietekmētu, pretojas un nevēlas publicēt datus. Tas arī ir saprotams - lai gan par naudas turēšanu ārzonās bieži nav jāmaksā nekādi nodokļi, tomēr, lai šādus pakalpojumus nodrošinātu, ārzonu firmu īpašniekiem jāuztur veselas industrijas - jāmaksā gan cilvēkiem, kuri uz papīra ir firmu īpašnieki un akcionāri, gan juridiskajām firmām, kuras šos pakalpojumus nodrošina. Tāpat īstajiem īpašniekiem vai arī viņu pārstāvjiem, iespējams, arī nepieciešams ierasties izvēlētajā nodokļu paradīzē, kas nozīmē, ka tiek izmantoti dažādi ar viesmīlību saistīti pakalpojumi - viesnīcas, restorāni un atpūtas bāzes.

"Tas ir veids, kā tālās un Dieva aizmirstās vietās attīstīt augstas pievienotās vērtības industriju un gūt labumu no šīm finansu plūsmām," teica investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. 

Pēc viņa teiktā, aplēses par ārzonu piesaistīto finansējumu ir dažādas.

"Novērtējumi ir dažādi, bet kopumā tie visi novērtējumi ir triljonos. Jautājums, vai tie ir 9 vai 11, vai kāds cits skaitlis, cik daudz naudas atrodas dažādās ofšoru jurisdikcijās un zonās kopumā. Skaidrs, ka katru gadu kaut vai neliels procents no šīm summām kopumā veido lielas naudas summas. Vairumā arī šīs valstis ir mazapdzīvotas un nelielas, līdz ar to šis efekts ir neproporcionāls un salīdzinoši liels," atzina Rungainis.

Ārzonām ir arī aizstāvji, piemēram, rakstnieks Tims Vorstals dalījies ar viedokli "Forbes" portālā, kur viņš apstrīd 300 ekonomistu pausto, ka no nodokļu paradīzēm nav nekāda labuma.

Rakstnieks Vorstals  uzskata, ka  ārzonas ierobežo valdību iespējas ielīst iedzīvotāju kabatās.

Tāpat Vorstals min gadījumus, kad valdības aizrāvušās ar nodokļu piemērošanu, piemēram, Francijā, kurā iespējams piemērot pat 75% ienākuma nodokli, kas daudzus francūžus pamudinājis pārcelties uz Londonu, kur nodokļu likmes nav tik augstas. Tāpat Vorstals atgādina par teju gadsimtu senu vēsturi, kad tolaik jaunizveidotajā Padomju Savienībā paaugstināja nodokļu peļņas likmi līdz 130%.

Šeit gan jāpiemin, ka Dānijas Tehniskās universitātes pasniedzējs Fins Orups Nīlsens apkopojis datus par daļu Panamas dokumentos minēto cilvēku profesijām un, lai gan dati neapskata visus Panamas dokumentu skandālā iesaistītos, savas tendences ir redzamas. Populārākā joma, kurā strādā Panamas dokumentos minētie - politika jeb cilvēki, kuri veido nodokļu politiku. Šeit gan jāatceras, ka uzņēmums ārzonā vēl nenozīmē, ka tas ir saistīts ar kaut ko nelikumīgu.

"Es gribētu teikt, ka lielākā daļa, kas ar to ir saistīti, var kalpot uzņēmēju dažāda veida izmēra, veida un mēroga pilnīgi likumīgam biznesam un faktiski tomēr veicināt investīcijas un finanšu risinājumus pasaulē.

Bet skaidrs, ka - kā vienmēr - tajā vannā kopā ar to bērnu ir arī putas - tas negatīvais. Un skaidrs, ka šīs shēmas izmanto korumpanti, naudas atmazgātāji, teroristi un tā tālāk.

Un zināms ofšorizācijas elements pastāv arī tad, kad Latvijas uzņēmējs kā fiziska persona atver uzņēmumu Igaunijā. Tas, protams, nav tāds pilnīgi anonīms un ofšorizēts risinājums, bet tā daudzos gadījumos notiek. Faktiski, ja Latvijas uzņēmēji  izmanto šo Igaunijas uzņēmumu, iegūst priekšrocības savas biznesam Latvijā vai arī neiegūst kādus negatīvus efektus," teica Rungainis.

Igaunija gan nav ofšora zonu pasaules topā. Tur atrodamas tādas valstis kā ASV, Šveice, Luksemburga un citas.

Panamas dokumentu nopludināšana, par kuru, visticamāk, dzirdēsim vēl ilgi, ir iekustinājusi ledu. Pagājušajā nedēļā Londonā notikušajā antikorupcijas samitā Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, kura vārdu arī varēja atrast dokumentos, paziņoja, ka daļa no Lielbritānijas aizjūras teritorijām pievienosies valstīm, kas vienojušās dalīties ar datiem par tajās reģistrēto uzņēmumu īpašniekiem. Atslēgas vārds gan šinī gadījumā ir "dažas".

Lai gan ledus kustas lēni, Panamas dokumentu skandāls, visticamāk, pamatīgi ietekmēs Panamas un citu mazo valstu ekonomikas, kuras daļēji balstās uz ārzonu kompānijām, jo cilvēki, kuri meklē ārzonas, meklē klusas vietiņas, nevis skandālu apvītas zemes.

Jau vēstīts, ka no Panamas juridiskās firmas "Mossack Fonseca" datu centra tika nopludināti vairāk nekā 11 miljoni nodokļu dokumentu. Tajos bija redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savus aktīvus no nodokļu iestādēm.

Tāpat ziņots, ka pagājušajā nedēļā atklātībā nonāca visi dokumenti par ārzonu kompānijām, ko “Panamas dokumentu” skandālā ieguvis Izmeklējošo žurnālistu starptautiskais konsorcijs. Panamas varas iestādes atkārtoja solījumus sadarboties informācijas apmaiņā, lai mazinātu kaitējumu valsts reputācijai kā nodokļu paradīzei. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti