ĪSUMĀ:
- Kopš 2022. gada Latvijā pieaudzis imports no Centrālāzijas.
- No Centrālāzijas importējam arī sankcijām pakļautās preces.
- Daļu no precēm iepriekš no šīm valstīm neimportējām.
Eiropas Savienība ir liegusi no agresorvalsts Krievijas iegādāties naftu, gāzi, dimantu, zeltu un jebko citu, kas ir nozīmīgs tās ekonomikas stiprināšanā. Un, ja reiz uz Krieviju caur trešajām valstīm nonāk tai nepieciešamās preces, vai šāda tendence ir arī pretējā virzienā? Proti, vai arī caur šīm valstīm tālāk uz Eiropu un arī Latviju nonāk preces no Krievijas – preces, ko no Krievijas iegādāties nedrīkst? Izmaiņas importā palīdzēja pētīt datu analītiķis Dāvis Sedols.
Tā kā teorētiski no Krievijas šīs preces iegādāties vairs nevar, apskatīts, no kurienes Latvija tagad tās iegūst. Izvēlējāmies sīkāk aplūkot tās valstis, no kurām mums kopš 2022. gada vairāk pieaudzis imports. No Kazahstānas tas pērn salīdzinājumā ar 2020. gadu pieaudzis 36 reizes, no Azerbaidžānas - gandrīz 18 reižu, no Uzbekistānas – 4 reizes. Turklāt atklājas interesanta aina – daļu no šīm precēm pirms pilna mēroga iebrukuma no šīm valstīm nemaz neimportējām.
Piemēram, pērn no Uzbekistānas ievedām minerālo kurināmo, mēslošanas līdzekļus, koku un ievērojamu daudzumu metālu.
Svarīgi – 2020. gadā mēs no Uzbekistānas neko no šīm preču grupām neievedām. Būtiska piebilde – lauvas tiesa no šī importa ir tieši sankcionētās preces.
Līdzīgi ir ar Kazahstānu. Pirms tam Latvijā nemaz no tās neimportēja koku, bet pērn to ieveda 6 miljonu vērtībā. Savukārt minerālo kurināmo iepriekš ieveda 20 tūkstošu vērtībā, bet pērn – jau 10,6 miljonu eiro vērtībā. Tas pats ar dzelzi un tēraudu – pirms tam to nemaz neiepirkām no Kazahstānas, bet pērn esam iepirkuši 5,6 miljonu eiro vērtībā.
Tāpat ar Azerbaidžānu. Ievērojami palielinājies tieši sankcionēto preču imports. Piemēram, dzelzs vai tērauda izstrādājumus vēl 2020. gadā neiepirkām nemaz, bet pērn iepirkām jau vairāk nekā 2 miljonu eiro vērtībā. Piemēram, mehānismus vai to detaļas importējām 142 eiro vērtībā, bet pērn tā jau pakāpās līdz 1,3 miljoniem eiro.
Te vietā ir paraudzīties, kas minētajās valstīs notiek ar importu no Krievijas. Azerbaidžānai imports no Krievijas gadu laikā, ar dažiem kritumiem, kopumā ir augošs, bet
pēdējos gados līkne bijusi izteikti augoša – no nepilniem diviem miljardiem pirms četriem gadiem līdz vairāk nekā trim miljardiem dolāru pērn.
Visvairāk ieved minerālo kurināmo, naftu. Saraksta augšgalā arī dzelzs un tērauds, koks. Tātad ES sankcijām pakļautās preces.
Uzbekistānai no Krievijas ir otrs lielākais imports – vairāk nekā 6 miljardu dolāru vērtībā. Visvairāk importē dzelzi un tēraudu miljarda vērtībā. Savukārt Kazahstāna importē 16 miljardu dolāru vērtībā un arī visvairāk dzelzi un tēraudu.
Ko var secināt?
Kaukāza un Centrālāzijas pārzinātājs Groningenas Universitātes docents Aga Bairamovs norāda: "Ja skatāmies uz Kazahstānas, Uzbekistānas ekonomiku, tās ir lielas valstis. Tātad tirdzniecība vienmēr bijusi liela. Protams, viņi sāka izmantot šo iespēju eksportēt, apspēlēt un pārkāpt noteikumus, jo tagad arī Uzbekistāna un Kazahstāna vēlas izmantot vidējo koridoru, vēlas parādīt sevi kā tiltu starp Ķīnu un ES."
"Nesen Kazahstānas amatpersonas minēja, ka sankcijām un individuāli sankcionētiem noteikumiem akli nesekos, jo no tā ir atkarīga gan viņu ekonomika, gan vietējie uzņēmumi. Taču, ja paskatāmies uz prezidenta paziņojumu, tajā redzams, ka Kazahstāna arī teica, ka mēs centīsimies ievērot sankcijas," atzīmē Bairamovs.
Uz jautājumu, kā šādu sankciju apiešanu novērst, eksperts sacīja, ka ir sarežģīti uzraudzīt importu un eksportu šajās valstīs, taču vismaz stingrākai kontrolei no ES puses būtu jābūt pret valstīm, par kurām ir lielākās aizdomas sankciju pārkāpšanā – un tās nav tikai šīs trīs jau minētās.
Arī citām valstīm tirdzniecības pieaugums kopš 2022. gada ir bijis ļoti straujš.
"Šim pieaugumam, ja skatāmies uz statistiku, ir jāaug organiski vai dabiskākā veidā, teiksim, par 10%, 15%. Bet, ja pēkšņi tas pieauga no, piemēram, 8 miljoniem līdz 25 miljoniem Latvijas un Armēnijas gadījumā, tas ir aizdomīgi. Kas notika gada laikā, ka tāds pieprasījums vai ražošana pēkšņi sākās valstī? Vai arī, ja mēs paskatāmies uz Kazahstānu, kas 3,5 reizes, tas ir milzīgs uzrāviens," teic eksperts.
