"LDDK atbalsta valdības 27. augusta Ministru kabineta sēdē izvirzīto mērķi ierobežot valsts pārvaldes tēriņus, kas esošajā situācijā ir būtiski un veicams, vienlaikus domājot par ekonomikas stimulēšanu caur nodokļu reformu un birokrātijas mazināšanu. Prioritāri ir nepieciešams pāriet uz efektīvu budžeta veidošanu, kas vērsta uz noteiktu uzdevumu sasniegšanu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmes strauju augšupeju," skaidro LDDK prezidents Andris Bite.
Pirmdien, 30. septembrī, notiekošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē LDDK izklāstīs savus priekšlikumus 2025. gada valsts budžeta kontekstā. Pirmkārt, LDDK uzskata, ka ir nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju, to padotības un citu centrālo pārvaldes iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam.
LDDK piedāvā to noteikt 5% apmērā. Vienlaikus LDDK aicina piemērot izņēmumus attiecībā uz izglītības, sociālās aprūpes, kā arī drošību un kārtību uzraugošajām iestādēm.
LDDK norādīja, ka ietaupītos līdzekļus prioritāri nepieciešams virzīt drošības, tai skaitā iekšējās un ārējās aizsardzības industrijas prioritātēm un citu nozīmīgu reformu īstenošanai, piemēram, nodokļu reformai, darbnespējas lapu regulējuma izmaiņām un izglītības finansēšanas reformas pabeigšanai, par ko ir vienošanās arī NTSP. Jebkuriem budžeta papildu izdevumiem būtu jāmeklē avoti esošo izdevumu ietaupījumā, uzskata LDDK.
Otrkārt, LDDK ieskatā, ir svarīgi, lai pamata regulējumā, nevis pārejas noteikumos, tiktu iekļautas izmaiņas attiecībā uz strādājošo vecāku pabalstu, ko plānots palielināt no 50% uz 75% no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra.
"Treškārt, tēriņu samazinājuma apjomam jāspēj nosegt ieguldījumi, kas ļautu veikt sistēmiskas izmaiņas, kas atgrieztu ekonomiku uz izaugsmes ceļa.
Rosinām pakāpeniski – trīs ministrijām un to padotības iestādēm – katru gadu īstenot šādus tēriņu samazināšanas pasākumus:
īstenot nulles budžeta pieeju; ministrijai savā resorā pārskatīt normatīvos aktus, lai būtiski samazinātu birokrātisko slogu, kā arī sagatavot nepieciešamo normatīvo aktu grozījumus un iesniegt Ministru kabinetā;
premjerministrei nodrošināt uzdevuma uzraudzību un par sasniegtajiem rezultātiem informēt NTSP," atzīmēja LDDK.
Vienlaikus organizācijā norādīja, – pašlaik noteikts, ka NTSP sēdes sasaucamas ne retāk kā reizi divos mēnešos. LDDK rosina vienoties par turpmāko NTSP sēžu norises datumiem. Tas nepieciešams, lai sociālā dialoga procesu padarītu efektīvu un caurspīdīgu un lai sociālie partneri tiktu iesaistīti budžeta projekta izskatīšanā, ievērojot procedūru. Nepieciešams rīkojumā par budžeta sagatavošanas grafiku noteikt, ka NTSP valsts budžetu skata pirms tā apstiprināšanas valdībā, kā arī nākamgad prioritāros pasākumus skatīt NTSP apakšpadomju ietvaros.
Premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" atzina, ka saistībā ar nākamo gadu runājam par krīzes laiku un krīzes budžetu.
Ideju par tēriņu ierobežošanu valsts pārvaldē nāksies īstenot, atzina valdības vadītāja.
Iespējams, ir scenārijs vairākām ministrijām īstenot "nulles budžeta" pieeju, pārskatot izdevumus pilnīgi visās pozīcijās. Nākamgad meklēs arī citas iespējas izdevumu apgriešanai, pavēstīja Siliņa.
