Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore un pētniece Līga Leitāne stāstīja, ka šobrīd iedzīvotāji, kas saņēmuši paziņojumus VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), ir neizpratnē par vēstuļu vispārīgo saturu.
"Nav īsti pareizi, ka tev uzraksta vienkārši tādu vispārīgu vēstuli un līdz ar to šobrīd ir, es domāju, vienai daļai cilvēku vienkārši tāds šoks, ko tagad darīt?
To visu labot varētu, ja katram konkrēti atsūtītu – jūs deklarējāt tādu summu, bankas informācija saka, ka jums ir tāda summa, un tad cilvēki saprastu, par ko viņam ir jāsavāc informācija, lai viņš paskaidrotu, ko tad viņš ir izdarījis. Jo ir vesela virkne pozīciju, kur līdzekļu kustība var būt bijusi un drīkst viņa notikt, bet tas nenozīmē, ka tas ir ar nodokli apliekams darījums," norādīja Leitāne.
VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča skaidroja – vēstules saturs ir vispārīgs, jo tās tiks nosūtītas apmēram 70 000 Latvijas iedzīvotāju. Bet vēstules saņems tikai tie, kuru nedeklarētie ieņēmumi pārsniedz 20 000 eiro gadā.
"Konkrētu detalizētu summu mēs nerakstām, jo tad mēs nevarētu nosūtīt šīs, kā mēs sakām, masveida vēstules. Tad mums tās būtu individuālas vēstules, un, protams, ka mēs te nevarētu aptvert tādu lielu masu. Mēs šobrīd sūtām tādas vispārīgas vēstules, tātad visiem, kas ir saņēmuši, šī starpība ir lielāka nekā 20 000 eiro. Bet cik viņa precīza ir un cik precīzi ir tas, ko mēs redzam šajā katrā vēstulē, nav rakstīts," norādīja VID pārstāve.
Jau 1000 iedzīvotāji pēc vēstules saņemšanas ir sazinājušies ar VID, tāpēc Garanča no VID stāsta, kā rodas starpība starp deklarētajiem ienākumiem un konta apgrozījumu.
"Katrs ienākums, kas pārsniedz 10 000 eiro gadā, ir jādeklarē. Saņemot dāvanas, piemēram, no saviem tuviem cilvēkiem un tā tālāk, tas ir jādeklarē, cilvēki to aizmirst.
Jau šobrīd mēs arī redzam tiešām tādus skaidrojumus – tur tēvs pārdeva dzīvokli, bija vienošanās, ka to naudiņu ieskaitīs saviem bērniem, viņš to arī izdarījis. Nodoklis nav jāmaksā, bet deklarēt viņu vajadzēja. Un otra lieta, cilvēkam ir vairāki konti, viņš no viena konta pārskaita uz otru, tā kā veidojas, var teikt, mākslīgi šis apgrozījums. Ģimenes locekļi savā starpā pārskaita naudiņu kaut kādu izdevumu un varbūt arī lielāku segšanai, kas nav ne dāvinājums, ne ienākums, bet kontā tas atspoguļojas un veido šo neatbilstību. Bet, protams, mūs visvairāk interesēs tās situācijas, kur šī neatbilstība ir liela, tad jau detalizēti vērtēsim, vai tur nav jāsāk jau kontroles pasākumi."
Tas, ka bankas sniedz informāciju VID par iedzīvotāju konta apgrozījumiem, ir viens no pasākumiem cīņā ar ēnu ekonomiku. Leitāne no LU gan vērtēja, ka vispirms tieši valsts iestādēm būtu jārāda piemērs, kā taupīgi tērēt mūsu visu kopīgo naudu.
"Mēs tagad redzam, ka ir šie līdzekļi valsts pusē – zaudējumi ir norakstīti, neveiksmes ar "airBaltic"’. Minēšu varbūt vienu tādu interesantu piemēru ar šiem [bijušā premjera Krišjāņa] Kariņa lidojumiem. Ja uzņēmumā būtu šāds darījums, tad faktiski Valsts ieņēmumu dienests to traktētu kā personas labumu, un tad šai personai būtu jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no šī labuma, ko viņš saņēma par šiem īpaši dārgajiem lidojumiem, jo Ministru kabineta noteikumos skaidri ir pateikts, cik lielas summas faktiski ir paredzētas komandējumiem un arī izdevumu kompensācijai."
Šobrīd VID vēstules iedzīvotājiem sūta VID EDS, vēlāk tās tiks sūtītas arī pa pastu uz deklarēto dzīvesvietu. VID nesūtīs īsziņas un aicina uzmanīties no krāpniekiem.