"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.
Salīdzinājumā ar 2022. gada augustu 2023. gada februārī nedaudz pieaugusi skaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada šī attiecība bija 71 % pret 29 %, bet pirms gada (2022. gada februārī) – 74 % pret 26 %.
2023. gada februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija šā mērījuma veikšanas laikā vēsturiski augstākajā līmenī – 14,3. Pirms pusgada šis rādītājs bija 12,6, bet pirms gada – 12,8.
"Maksājumu radara" dati liecina, ka moderno tehnoloģiju lietošana lēnām, bet konsekventi iekaro pozīcijas maksājumu jomā. Zibmaksājumus ikdienā lietoja 33 % aptaujāto (pirms pusgada – 31 %, pirms gada – 30 %), maksājumus ar viedtālruni bija veikuši 16 % (pērn augustā – 14 %, pērn februārī – 13 %), bet ar bezkontakta karti – 63 % (pērn augustā – 66 %, pērn februārī – 61 %).
Tradicionāli "Maksājumu radarā" tiek mērīta arī apmierinātība ar iespēju izņemt skaidro naudu no sava bankas konta, tā saglabājas 84 % līmenī (tāds pats tas bija 2022. gada augustā un februārī), bet neapmierināti 2023. gada februārī bija 9 % iedzīvotāju (2022. gada augustā – 8 %, 2022. gada februārī – 10 %).
Samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuri atbalsta atteikšanos no mazu nominālvērtību – 1 un 2 eiro centu – monētām. 2023. gada februārī 41 % aptaujāto pauda viedokli, ka šo nominālvērtību monētas būtu izņemamas no apgrozības (2022. gada augustā – 49 %, 2022. gada februārī – 51 %), bet 50 % – ka atstājamas (2022. gada augustā un 2022. gada februārī – 43 %). Raksturīgi, ka lielāks atbalsts mazo nominālvērtību monētu izņemšanai no apgrozības ir sabiedrības daļā ar augstākiem ienākumiem, augstāko izglītību un starp latviešiem.
Apkopota 2022. gada statistika naudas drošības jomā. 2022. gadā apgrozībā Latvijā konstatētas 889 viltotas eiro naudas zīmes, tostarp 433 viltotas banknotes un 456 viltotas monētas. Viltoto banknošu skaits gada laikā samazinājies aptuveni par 13 % (2021. gadā konstatētas 497 viltotas banknotes), bet viltoto monētu skaits pieaudzis 2,2 reizes (2021. gadā konstatētas 206 viltotas monētas).
Ņemot vērā atklāto banknošu viltojumu skaita samazinājumu, aptuveni par 2% samazinājušies viltojumu radītie finansiālie zaudējumi.
2022. gadā tie bija 26,8 tūkstoši eiro, bet 2021. gadā – 27,3 tūkstoši eiro.
