Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne skaidroja, ka izmaiņas nodokļos tiek veiktas, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 4000 eiro. Nodoklis tiek arī vienkāršots, no trīs likmēm pārejot uz divām.
"Mēs atteicāmies no likmes 20% un 23%, tā vietā ieviešot likmi 25,5%, un vairāk nekā 90% iedzīvotāju būs likme 25,5%. Savukārt otra likme – 33% – būs tikai tad, ja personas ienākumi pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu slieksni. Un otrais solis, kas attieksies uz visiem iedzīvotājiem, – mēs paceļam neapliekamo minimumu un uztaisām viņu nevis diferencētu, kā līdz šim ir, bet fiksētu visiem vienotu neapliekamo minimumu, un tas ir 510 eiro mēnesī neatkarīgi no algas apmēra. Un ir vēl trešā lieta, kas skars ļoti mazu iedzīvotāju skaitu.
Ja personas apliekamie ienākumi taksācijas gadā pārsniegs 200 000, tad būs papildus 3% jāmaksā klāt," skaidroja FM pārstāve.
Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Purgailis sacīja, ka IIN paaugstināšana neietekmēs ienākumus no valdību un pašvaldību emitētajiem vērtspapīriem, bet attieksies uz lielāko daļu ieguldījumu un uzkrājumu produktu – krājkontiem un termiņa depozītiem, uzkrājumiem 3. pensiju līmenī un dzīvības apdrošināšanu. Līdzšinējo 20% vietā būs jāmaksā 25,5%.
"Viennozīmīgi, ka tas nav labs signāls, teiksim, tiem iedzīvotājiem, kas veido ilgtermiņa uzkrājumus. Un patiesībā lielākā problēma, ko mēs šobrīd saskatām, ir, ka ar jauno nodokli tiek aplikti arī tie kapitāla pieaugumi, kas ir izveidojušies, pirms nodoklis stājas spēkā, respektīvi, iepriekšējos gados. Mēs šo problēmu esam identificējuši, lai šis iepriekš iegūtais kapitāla pieaugums pakļautos pārejas periodam un netiktu aplikts ar jauno nodokļa likmi, bet ar šī brīža 20%, taču, nu, tādu virzību ne valdības, ne Saeimas pusē šim jautājumam mēs diemžēl neredzam," atzina Purgailis.
Jāatceras, ka kapitāla nodoklis jāmaksā tikai par kapitāla pieaugumu. "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska aicināja katru izvērtēt savus ieguldījumus un, iespējams, daļai iedzīvotāju būs izdevīgāk peļņu nofiksēt šajā gadā ar zemāku procentu likmi.
"Cilvēkiem, kuri krāj pensiju trešajā līmenī, bet kuriem jau šobrīd ir virs 55 gadiem, tātad viņiem jau ir iespēja šos līdzekļus izņemt ārā, un viņi plāno to darīt tuvāko 1,2 gadu laikā.
Ja šos līdzekļus izņems vēl 2024. gadā, tad tiks piemērota pašreizējā kapitāla pieauguma nodokļa likme, tātad 20%, bet, ja šos līdzekļus ņems ārā nākamajā gadā, tad kapitāla pieaugumam jau tiks piemērota jaunā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, tātad 25,5%".
Savukārt tie, kas nākamgad turpinās veikt iemaksas pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, aizpildot gada ienākumu deklarāciju, 2026. gadā varēs saņemt atpakaļ no Valsts ieņēmumu dienesta par pārmaksātajiem nodokļiem jau 25,5%.
"Man liekas, ka šī ir viena laba lieta, ko mēs noteikti varam izmantot pie deklarācijas iesniegšanas un tas ir tāds ļoti labs papildinājums pie pensiju 3. līmeņa uzkrājuma," teica Dobrovoļska.
Šobrīd grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Saeimā apstiprināti 1. lasījumā, galīgo lasījumu varētu skatīt 4. decembrī.
