Gada pirmajos 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) samazinājies par 0,5%.
Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 10,1 miljards eiro, deviņos mēnešos – 29 miljardi eiro.
Ražošanas aspekts
2024. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 2,5%.
Pievienotā vērtība kritusies gan pakalpojumu nozarēs (par 2,0%), gan ražošanas nozarēs (par 2,7%).
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares pievienotā vērtība samazinājusies par 1,8%.
Dažādu ārēju un iekšēju ietekmējošo faktoru rezultātā apstrādes rūpniecība samazinājusies par 2,1%. To ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 1,2%. Kritums vērojams arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 7,8%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 5,5%) un pārtikas produktu ražošanā (par 2,0%). Ražošanas apjomi kāpuši ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē (par 0,2%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 12,0%). Kopumā pozitīvus darbības rezultātus uzrādījušas 10 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm.
Pārējās rūpniecības ražošanas apjoms pieauga par 13,0%. Nozaru grupu pozitīvi ietekmēja pieaugums elektroenerģijas, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 20,1%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 12,2%) un ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā (par 3,4%).
Būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 6,9%, ko noteica zems pieprasījums ēku būvniecībā (kritums par 19,3 %). Inženierbūvniecības apjoma samazinājumu (par 0,4%) ietekmēja pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā (par 14,6%), samazinājums ceļu un dzelzceļu būvniecībā (par 4,4%), kā arī kritums pārējā inženierbūvniecībā (par 44,1%). Specializēto būvdarbu apjoms samazinājās par 2,7%.
Tirdzniecības nozarē konstatēts palielinājums par 4,7%. Pozitīvus rezultātus uzrādīja visas apakšnozares.
Automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozare palielinājās par 7,6%, mazumtirdzniecība – par 0,5% un vairumtirdzniecība – par 1,6%.
Transporta un uzglabāšanas nozari (kritums par 7,7%) negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības (samazinājums par 8,3%), ūdens transports (par 15,5%), uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma (par 8,6%), pasta un kurjeru darbības (par 4,2%). Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme (par 16,7%).
2,1% pieaugumu uzrādīja izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare. Izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas apjomi palielinājušies par 10,2%, bet kopējo nozares attīstību bremzēja kritums ēdināšanas pakalpojumos par 1,8%.
Informācijas un komunikāciju nozaru darbībā novērots samazinājums par 2,7%. To veicināja kritums datorprogrammēšanas un konsultēšanas sniegto pakalpojumu apjomā (par 5,5%) un telekomunikācijas pakalpojumos (par 2,1%). Savukārt pozitīvu rezultātu šajā ceturksnī uzrādīja informācijas pakalpojumu sniegšanas nozare (par 7,1%).
Finanšu un apdrošināšanas nozares pieaugumu 2,5% apmērā ietekmēja pieaugums finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās 34,4% apmērā, ko veicināja vairāku uzņēmumu grupu veiksmīgie darbības rezultāti.
Finanšu pakalpojumu nozarē un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē ir bijis samazinājums – attiecīgi 3,2% un 5,8% apmērā.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazināju (par 2,2%) ietekmēja aktivitātes samazinājums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 3,5%) un veterināro pakalpojumu sniegšanā (par 10,2%). Turpretī pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja pieaugums zinātniskās pētniecības darba attīstībā (par 2,2%).
Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbību pievienotā vērtība šajā ceturksnī palielinājās par 8,1%. Pozitīvu ieguldījumu nozares attīstībā sniedza būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumu pieaugums (par 18,4%), darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (par 17,3%), kā arī iznomāšanas un ekspluatācijas līzings (par 15,3%). Apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās novērots kritums par 16,7%, bet ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu un ar tiem saistīto pasākumu apjoms samazinājās par 5,5%.
Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) kāpumu 0,8% apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.
Izlietojuma aspekts
2024. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 1,1%.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 7,7%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājušies par 5,1%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs par 6,9%, mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos, par 2,8%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) samazinājušies par 4,7%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 0,2%, tai skaitā preču eksports palielinājies par 0,5%, bet pakalpojumu eksports samazinājies par 1,5%.
Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti.
Galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).
Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 0,2%, tai skaitā preču imports palielinājies par 0,2%, bet pakalpojumu imports samazinājies par 0,3%. Galvenokārt tiek importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transportlīdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Ienākumu aspekts
2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni,
kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 8,4%, tai skaitā kopējā darba alga par 8,2%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 9,6%.
Darbinieku atalgojums ražojošajās nozarēs pieaudzis par 4,8%: straujākais tas ir bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 11,5%) un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (par 9,8%). Būvniecībā darbinieku atalgojums pieauga par 4,5%.
Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 9,7%. Būtiski tas ir kāpis izglītības nozarē (par 17,5%), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (par 14,0%) un citu pakalpojumu nozarē (par 12,8%).
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir samazinājies par 5,0%, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo ir pieaudzis par 2,7%.
Ekonomisti prognozē labāku ainu nākamgad
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe norādīja, ka CSP dati liecina – privātais patēriņš un investīcijas joprojām ir vājas.
"Eksportētājiem arvien ir jāmet kūleņu kūleņi, lai noturētos jau tā novārdzinātajos eksporta tirgos. Reizēm izdodas, reizēm – nē, šajā ceturksnī eksports ir audzis," komentēja Puķe.
Viņa vērtēja, ka ekonomikas dalībnieki šobrīd saskaras gan ar komplikācijām pēc Covid-19, gan ar fiziskām un mentālām kara traumām. Tāpat apjukumu radījušas ASV prezidenta vēlēšanas.
Puķe prognozēja, ka nākamgad lielākas izredzes ātrāk spēcināties ir privātajam patēriņam un investīcijām, tomēr arī eksports var mūs pārsteigt. Ir uzlabojusies iedzīvotāju pirktspēja, savukārt investoriem pieejams apjomīgs Eiropas fondu finansējums.
"Šogad ir veiktas un tuvākajos gados vēl plānotas apjomīgas investīcijas augstākas pievienotās vērtības preču ražošanā, īpaši kokrūpniecībā un inženierijas nozarēs.
Tas var sniegt spēcīgāku impulsu eksporta izaugsmei un tik sen gaidīto pozitīvo ziņu birumu," vērtēja ekonomiste.
Savukārt bankas "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš vērtēja, ka investīciju dinamika ir dziļos mīnusos par spīti gaišajām cerībām pirms gada.
Tomēr Strautiņš aicināja datos saskatīt arī pozitīvo, piemēram, algu kāpumu. Tāpat ekonomists atgādināja, ka šobrīd krīze ir Eiropas mājokļu tirgos un eksporta tirgos kopumā, tāpat karš Ukrainā ietekmē investīcijas un tūrismu.
"IKP samazinās, bet mēs neesam vainīgi. Baltijas valstis, jo īpaši Latvija un Igaunija, ir neveiksmīgas sakritību virknes upuris," sprieda Strautiņš.
Ekonomists arī prognozēja, ka IKP jau tuvākajā nākotnē pieaugs:
"Veidojas priekšnosacījumi tam, lai pēc pāris gadiem mūsu zemes ekonomika zeltu un plauktu. Domājams, ka jau nākamais gads būs labāks par šo. Krīze eksporta tirgos nevar turpināties bezgalīgi."
Arī bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norādīja, ka labās prognozes par Latvijas ekonomiku nav piepildījušās.
Tikmēr bankas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija datos saskatīja vairākus pozitīvus signālus.
"Mājsaimniecību patēriņš, lai gan slinki, bet atkopjas. Nesen publicētie dati par algām apstiprināja to, ko iepriekš prognozējām. Patērētāju pirktspēja turpina palielināties un šovasar atguvusi augstās inflācijas laikā zaudēto, sasniedzot iepriekšējo pīķa līmeni.
Arī patērētāji ir kļuvuši krietni pozitīvāki, un nu jau patērētāju noskaņojums ir labāks, nekā vidēji vēsturiski tas ir bijis. Tas veicina iedzīvotāju tēriņu atsākšanos."
Arī eksports trešajā ceturksnī ir audzis, tomēr nemainīgi slikta aina ir ar investīcijām, kur turpinās lejupslīde, atzīmēja Zorgenfreija.
"Publiskā sektora investīcijas, kas saistītas ar ES fondiem un "Rail Baltica", šogad ievērojami atpaliek no plānotajiem apjomiem. Latvijai piešķirtie fondu līdzekļi tuvākajos gados būs jāapgūst, un laiks ir ierobežots."
Savukārt privātajā sektorā investīciju atgūšanos balstīs procentu likmju kritums, un "Swedbank" ekonomiste prognozēja, jau tuvākajos gados gaidāmi straujāki investīciju tempi.
