Ziemas kvieši ik gadu ir sējumu dominējošā kultūra Latvijā, bet graudu kooperatīva "Latraps" galvenais agronoms Ģirts Ozols novēro, ka šajā sezonā šīs platības vēl būtiski pieaugušas. Kvieši ir vieglāk pārdodama un peļņu nesošāka kultūra, bet citas ziemāju kultūras pēdējos gados sagādā problēmas, stāsta eksperts.
Rapsim ziema – ļoti slikta
"Ziemas rapsis, tur pēdējos gados novērojams ir ievērojams ražas samazinājums. Tur aspekti, protams, ir vairāki – gan pati pārziemošanas situācija, gan kaitēkļu darbība uz lauka, gan arī dažādas slimības un šīs platības samazinās. Ieguldījumi ir lieli, un riski gala beigās arī ir diezgan augsti, un zemnieki vienkārši to nevar atļauties. Un divas citas ziemāju kultūras, kas ir izplatītas Latvijā – ziemas mieži, ziemas rudzi – jāsaka, ka šī sezona parādīja, ka ir ļoti zemas izaudzētās produkcijas ražas," stāstīja Ozols.
Tas esot saistīts ar laika apstākļiem, jo ziemas miežiem kulšana ir ļoti agri, taču vēl būtiskāk – cena par pašu to produkciju ir ļoti zema.
"Tas ir tas izaicinošais, jo visticamāk ir pārprodukcija vai nav pieprasījuma tirgū," teica Ozols.
Savukārt Vidzemes un Latgales graudu kooperatīva "VAKS" vadītājs Indulis Jansons lēš, ka ziemāju kultūras kopumā šogad ir iesētas par 5 -10% vairāk nekā pērn, pateicoties arī garajam un siltajam rudenim.
" Skaidrs, ka pagājušajā gadā Vidzemē un Latgalē rapsim ziema bija ļoti slikta, jo faktiski 80% platības nosala, līdz ar to zemnieki saprotot, ka ir jāsēj, tomēr mēģina izvēlēties kaut ko tādu, kam ir risks mazāks un rapsim arī ir ļoti liels sākotnējais ieguldījums – sēkla un viss nepieciešamais, lai viņu varētu iesēt.
Tā kā izvēle noteikti ir par labu kviešiem, bet šogad siltais septembris, oktobris, pat novembris ir veicinājis pāraugšanu.
Tas nozīmē, ka ir diezgan liels risks – ja uzsnieg sniegs, bet augsne nav sasalusi, tad augi var izsust un aiziet bojā, jo katrā ziņā daļa kviešu sējumu ir pārāk lieli," stāstīja Jansons.
Kā ar atlīdzībām
Tāpat graudu audzētāji norāda, ka atsevišķās vietās Latvijā uz laukiem ir novērojams mitruma trūkums, un ziemāju lauki ir sākuši dzeltēt. Kooperatīvi gan secina, ka šogad pieaugušas arī apdrošinātās platības. "Latraps" pārstāvji min, ka pagājušajā sezonā lauksaimnieki pieteica atlīdzības par ziemas apstākļu radītājiem zaudējumiem sējumiem gandrīz 20 000 hektāru platībā, kopējai atlīdzību summai sasniedzot četrus miljonus eiro.
Šāda apmēra postījumi zemniekiem iepriekš bijuši pirms 10 gadiem, kad izsala 95% no visiem ziemāju sējumiem. Arī Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins apstiprina pieaugošo pieprasījumu pēc sējumu apdrošināšanas.
"Ja mēs skatāmies uz apdrošinātajām platībām, tad tur pieaugums ir aptuveni 10%.
Ja mēs skatāmies uz apdrošinātāju parakstītajām prēmijām jeb iekasētajām naudām par šo platību apdrošināšanu, tad tur šis pieaugums ir no 10 līdz 20%.
Tā kā, kopumā ņemot, skaidrs, ka pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada ziemu ir, nu, tāds stabils ap saviem 10%. Šajā apdrošināšanas veidā, es teiktu, tā ir pietiekama dinamika. Vienmēr var gribēt vairāk, bet arī šis procents, manuprāt, ir normāls pieaugums," teica Abāšins.
Saimniecībās viena galvenā kultūrauga platības nedrīkst pārsniegt 65%, kas parasti ir ziemas kvieši un Lauku konsultāciju centra augkopības speciālists Andris Skudra vērtē, ka šoziem kopumā visā Latvijas teritorijā ziemas kviešu īpatsvars ir līdzīgs kā citus gadus, bet ziemas rapšu vietā daļa saimnieku vairāk sēj arī tauriņziežus – zirņus un pupas.
