ĪSUMĀ:
- Ar uzsāktajiem būvdarbiem Rucavas pagasta Papē blakus kāpām neapmierināti ir dabas draugi.
- Dabas sargi tur bija atraduši Latvijā reti sastopamo un aizsargājamo augu sīpoliņu gundegu.
- Dabas aizsardzības pārvalde lūdza pašvaldību apturēt tur izsniegtās būvatļaujas, taču novads sākumā ietiepās un būvniecību nelika apturēt.
- Rucavas pagasta pārvaldniece stāsta, ka īpašums ir sadalīts 12 apbūves vienībās. Plakāts būvobjektā vēsta, ka būs tikai 8 pamatnami.
- Vietējiem savukārt jāievēro noteikumi, ka uz viņu īpašumu attiecas jebkādas attīstības liegums gan 300 metru aizsargjoslā no jūras krasta, gan arī tālākajā īpašuma daļā.
Gadu desmitiem ierastais smilšaino pļavu skats starp Baltijas jūras piekrastes kāpām un ziemas sezonā slēgto Papes informācijas centru aizvadītajā vasarā ir būtiski mainījies. Grēdās sakrauti nozāģēti koki, gar ceļmalu sastumti zemes vaļņi, bet aiz tiem augsnes virskārtas līmenī izbetonēti četrstūri. Tie ir māju pamati.
Atklājas pretrunas
Atšķirībā no rudens sezonas tagad tur nemana ne tehniku, ne strādniekus. Iebraucamā ceļa līkumā aiz krūmiem ir uzlikta informatīva zīme, ka tur astoņos nekustamajos īpašumos ceļ dzīvojamās ēkas. Kā darbu pasūtītāja norādīta Bigauņciemā reģistrēta firma "Tyro".
Sazināšanās kontaktinformācijas tur nav.
Uzņēmumu reģistra datu bāzēs redzams, ka šai firmai Lapmežciema pagasta Bigauņciemā ir pasta adrese, bet uzņēmums reģistrēts Matīsa ielā Rīgā. Norādītais telefona numurs neeksistē. Pirms desmit gadiem dibinātās firmas valdes loceklis ir Lietuvas pilsonis Egidijus Gutkovas, kompānijas vienīgais īpašnieks ir Lietuvā reģistrēts uzņēmums "Elektronika LT", kas nodarbojas ar elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecību. "Tyro" pērn apgrozījusi desmit tūkstošus eiro, bet gadu noslēgusi ar gandrīz 7000 eiro zaudējumiem.
Tātad privātmāju ciematu Papē ceļ sīkfirma, kas īsti nevēlas, lai ar to kāds sazinātos.
Tāpēc Latvijas Radio uzmeklēja pagasta pārvaldnieci. "Tur šobrīd notiek būvniecība. Tiek būvētas dzīvojamās un atpūtas mājas. Tas ir oficiālais, kas ir iesniegts, lai saņemtu būvatļauju," saka Agija Kaunese, Rucavas pagasta pārvaldniece.
Viņa stāsta, ka īpašums ir sadalīts 12 apbūves vienībās. Tas izklausās pretrunā ar plakātā būvobjektā redzamo, ka būs tikai astoņi pamatnami. Pārvaldnieces teiktais, ka ceļ arī ēkas atpūtai, liek domāt, ka savrupnamu vietā būs viesu mājas tūristu izmitināšanai.
"Līdz šim mēs neesam saņēmuši nekādus iebildumus. Esam paši uzrunājuši, kādas domas ir vietējai kopienai. Uzreiz varam teikt, ka viedokļi atšķiras.
Tūrisma uzņēmēji priecājas par potenciālajiem tūristiem un attīstību.
Bet ir arī bažas, ka pazudīs Papes vēsturiskā apbūve un tur nebūs kultūrvēsturiskā mantojuma par savrupmāju apbūvi un viensētām, jo apbūve būs diezgan blīva.
Un tas daļai šķiet zaudējums. Bet, ja tiek ievēroti Latvijas normatīvi, tad, protams, mēs priecājamies par katru iedzīvotāju, ja viņš tur dzīvos, attīstīsies," stāsta Kaunese.
Taču normatīvi ievēroti netika. Vismaz ne pilnībā, tā uzskata Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Dabas sargi tur bija atraduši Latvijā reti sastopamo un aizsargājamo augu sīpoliņu gundegu. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) lūdza Dienvidkurzemes novada pašvaldību apturēt tur izsniegtās būvatļaujas, taču novads sākumā ietiepās un būvniecību nelika apturēt.
Kamēr iestādes vasarā sarakstījās, Papē buldozeri stumdīja kāpas kopā ar visiem augiem. DAP komentāru Latvijas Radio atteica, aizbildinoties ar strīdīgās situācijas turpināšanos.
Iebildes bija arī vides sargiem. "Mūs Dabas aizsardzības pārvalde informēja, ka tur notiek darbība, un lūdza pārbaudīt. Tā ir "Natura 2000" teritorija Papes dabas parkā, uz ko attiecas iekšējie dabas parka noteikumi. Tur notika būvniecība, bet atklājās, ka būvvalde varbūt palaidusi garām, ka tur bija jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums kā "Natura 2000" teritorijā. Tas netika izdarīts, līdz ar to būvniecība tika apturēta," stāsta Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis.
Būvvalde uzskata, ka viss noticis legāli
DAP uzskata, ka daļā īpašuma kāpas jāatjauno to sākotnējā izskatā, kas nozīmētu arī jau izbetonēto pamatu aizvākšanu.
Vides pārvalde runā pieļāvīgāk, sakot, ka var arī sakārtot dokumentus un būvniecību legalizēt.
Savukārt Dienvidkurzemes novada domes būvvalde arvien ir pārliecināta, ka viss līdz šim noticis legāli.
"Būvvalde līdz lietu noskaidrošanai un viedokļu saskaņošanai ir apturējusi divas būvatļaujas īpašumos "Mājas" un "Dižķēniņi". Kaut gan arī šajos īpašumos saskaņā ar spēkā esošu detālplānojumu būvniecība ir atļauta. Bet divos īpašumos būvniecība nenotiek," atzīmē Arhitektūras un plānošanas nodaļas vadītājs, arhitekts Jānis Grundbergs.
Dienvidkurzemes galvenais plānotājs izvairīgi atbild uz jautājumu, ar ko varētu noslēgties dabas sargu un pašvaldības strīds: "To es nevaru jums atbildēt. Tā tomēr ir sarakste starp institūcijām, tur ir pierādīšana un parādīšana. Es neesmu jurists, neuzņemos pravietot, kā un kas varētu notikt šajās divās teritorijās."
Piekāpties dabas sargu prasībām nozīmētu, ka pašvaldība atzīst būvatļauju prettiesisku izsniegšanu, kas savukārt ļautu īpašniekam vērsties pret domi ar zaudējumu piedziņu. Tāpēc tagadējā būvvalde akcentē, ka galvenā lēmumu pieņēmēja bijusi kādreizējā Rucavas novada dome.
Pašreiz spēkā esošo teritorijas plānu dome pieņēma pirms vairāk nekā 11 gadiem. Savukārt jau detalizētu teritorijas attīstību dome atbalstīja pirms septiņiem gadiem, kad mērs bija Jānis Veits ("Jaunā Vienotība").
"Teikšu tā, ka šo vairāk diktēja Vides un reģionālās attīstības ministrija ar saviem normatīvajiem aktiem. Mēs tur neko daudz nevarējām iebilst. Ja tādi bija normatīvie akti, mēs nevaram iebilst pret to, ko noteikusi valsts. Bet visa celtniecība, kas notiek, ir attīstība.
Ja būvniecības nav, tad mēs esam atsviesti attīstībā nez cik gadus atpakaļ!" tā atzina Veits.
Skats līdzīgs kā Pierīgas jaunajos ciematos
Teritorijas plāns paredz, ka Papes ciemata centrā atļauta intensīvāka apbūve. Pretēji informatīvajā plakātā dabā redzamajam, detālplānojuma zīmējumos vairākus hektārus lielā platība ir sadalīta vismaz 11 apbūves gabalos. Detālplānojumā iezīmēts arī publiskas lietošanas ceļš cauri šiem īpašumiem tuvāk jūrai, un kāpās tas noslēdzas ar nelielu stāvlaukumu vairākām mašīnām.
Taču tuvējie kaimiņi jau pauduši bažas, ka tur nebūs ne tikai solītā ceļa līdz jūrai, bet aizliegta tiks arī gājēju kustība pa kāpās iemīto taciņu. Detālplānojuma vizualizācijas rāda, ka tur katrā sadalītajā zemes vienībā plānotas viena un divu stāvu privātmājas. Skats līdzīgs kā Pierīgas jaunajos ciematos. Un šī pieeja īsti nepatīk Papes Attīstības biedrībai.
"Tas, kas notiek Papes centrā, diemžēl tā notiek, jo mūsu valstī ir atļauts viss – ko nevar izdarīt par naudu, to var izdarīt par lielu naudu.
Lūdzu, te ir viens piemērs. Un Papē tādu piemēru ir ļoti daudz. Man kaimiņos ir pieminekļu aizsardzības zona, bet uzcelts tāds bunkurs, ka skaties un brīnies!" saka Papes Attīstības biedrības pārstāvis Māris Muitenieks.
Viņš apgalvo, ka atbalsta būvniecību, ja to pienācīgi kontrolētu. Turklāt liels trūkums Papē esot tas, ka šim ciematam nav kopīgas attīstības vīzijas, īpaši ņemot vērā ciema atrašanos dabas aizsardzības parka zonā un tajā esošo kultūrvēsturisko Ķoņu ciemu.
"Tā būtu varējusi būt Papes odziņa, jo Pape vēsturiski ir bijusi viens no lielākajiem zvejniekciemiem. Tad pie tās apbūves vai vismaz stila varēja pieturēties. Labi, es nesaku, ka visiem būtu jāliek niedru jumti, kaut gan tas būtu Papei atbilstoši. Un tas arī būtu tas, kāpēc cilvēkiem patiktu uz šejieni atbraukt. Nu, ne jau brauks skatīties mūsdienīgas mājas, kas uzceltas no putuplasta un blokiem. Bet tas vilciens Papes ziņā ir aizgājis, jo nezinu, vai te kaut ko var saglābt, jo sabūvētas ir visvisādu veidu mājas.
Un viena no aktuālajām problēmām ir piekļuve jūrai, par ko cilvēki šūmējas, ka tur sabūvēs, un netiks pie jūras.
Bet tā jau nav tikai viena vieta – Papē ir tikai viena legāla piekļuve jūrai, un tas ir absurds kaut kāds," atzīst Muitenieks.
Likums paredz, ka ciemu teritorijās piebraucamajiem ceļiem pie jūras jābūt ik pa puskilometram, bet ārpus ciemu teritorijām – ik pa kilometram. Tā ir viena no lielākajām problēmām, ar ko Dienvidkurzemes novads sastopas, pašlaik zīmējot jauno teritorijas plānu.
"Piebraucamie ceļi ir atsevišķa tēma, ļoti sāpīga tēma un ļoti liela problēma. Bet tā ir vēsturiski izveidojusies problēma, jo pašvaldības savus īpašumus izsenis ir pārdevušas un atdevušas, neizvērtējot, ka ir nepieciešami likumā noteiktie pieejas ceļi jūrai," norāda būvvaldes speciālists Jānis Grundbergs.
Viesu biznesa idejas atduras pret aizliegumiem
Dzintras Ivanovas ģimenes mājas "Paipas" atrodas vairākus kilometrus prom no Papes centra – ciemata tālākajā stūrī starp jūru un mežu. Juridiski tā pat vairs nav ciemata teritorija. Taču atrodas Papes dabas parkā. Tāpēc Ivanovu ģimenes iecere par viesu biznesu, ko īpaši gribētu attīstīt no ārzemēm pārbraukušais dēls Jānis, nu jau gadiem atduras pret dažādiem aizliegumiem.
"Nu, traki, viņi var būvēt, bet mēs nevaram. Cik daudz gružu tur būs! Papes bākā kas darās?! Kalniem atved, tā kā izgāztuvē!" – tā Dzintra.
Bet vairāk par svešajiem mēsliem "Paipu" saimniekus sadusmo noteikumi, ka uz viņu īpašumu attiecas jebkādas attīstības liegums gan 300 metru aizsargjoslā no jūras krasta, gan arī tālākajā īpašuma daļā.
"Plāns ir attīstīt tūrismu kā kempingu ar iespējām celt arī teltis. Jo mēs bieži novērojam, ka brauc mežā un ierīko savvaļas kempingus, bet policija te nebrauc tik bieži. Un šķēršļi ir tas dabas parks. Arī pārvietojamas būves nedrīkst, jo tur tev apakšā var būt biotops ar puķīti vai zālīti.
Pat priedi nevar iestādīt, lai gan tā ir tava zeme," saka Jānis.
Papes cilvēkiem, kas tur dzīvo vairākās paaudzēs, visvairāk kremt, ka viņiem nākas ievērot visus ierobežojumus, kamēr jauno māju cēlēji, kā to rāda piemērs ar topošo ciematu Papes centrā, noteikumus var atļauties ignorēt, turklāt ar vietējās varas atbalstu. Pēdējais Rucavas mērs, tagadējais Dienvidkurzemes novada domes Piekrastes attīstības komitejas priekšsēdis Jānis Veits plāta rokas un par cietušo uzskata arī sevi, jo aizsargjoslas un dabas parka dēļ nevar attīstīt arī savu īpašumu Papes otrā pusē pie jūras.
"Tur ir bijušas viensētas un zvejnieki, un savā gabalā pie jūras es arī gribētu uzbūvēt vienkāršu laivas novietni. Bet esmu ārpus ciemata teritorijas, kur nevaru būvēt neko. Jaunajā teritorijas plānojumā es gribētu sakārtot, ka varēšu būvēt, bet diemžēl jūtu, ka visādu valsts un Eiropas spiedienu dēļ man būs grūti panākt, lai es varētu uztaisīt vienkāršu laivu būdiņu," atzīst Veits.
Veits lēš, ka Papes ciematā vairāk nekā 90% pašreizējo iedzīvotāju ir lietuvieši, kas tur ceļ būves ne tikai pašu dzīvošanai.
Rucavas pagasta pārvaldniece Agija Kaunese gribētu, lai pret šiem attīstītājiem valsts kontrolējošo iestāžu attieksme būtu tikpat stingra kā pret vietējiem.
"Mēs ļoti priecājamies, ka Rucavas pagasts iegūst popularitāti un pie mums brauc tūristi, bet mums ļoti lielas bažas rada, ka netiek ievērots – ja ir viesu māja, tad tai arī tāds statuss ir, nevis tā ir dzīvojamā māja, kurā regulāri brauc daudz radinieku," saka Kaunese.
Ļoti iespējams, ka topošajā ciematā Papes centrā, kur būvē dzīvojamās mājas, arī katru nedēļu mainīsies "radinieki", nodokļi ies secen valsts makam, bet pašvaldība tērēsies strauji augošo atkritumu izvešanai. Lai vismaz lokāli risinātu šo problēmu, novadā atdzimusi ideja par iebraukšanas maksas noteikšanu Papes ciemā, lai tādējādi kontrolētu atpūtnieku skaitu un iegūtu papildu naudu radītās skādes novēršanai.
Savukārt Papes cilvēki, kas grib attīstīt savus īpašumus, aicināti uzstājīgāk vērsties vietvarā ar priekšlikumiem pašlaik topošajā teritorijas plānā.
