RIX un Centrālajai stacijai cer pārdalīt ES naudu no citiem projektiem
Tā sauktajam gadsimta projektam Latvijai pieejami 1,4 miljardi eiro. Lai pabeigtu vismaz pirmo kārtu, vēl ir vajadzīgi, iespējams, līdz pat pieciem miljardiem eiro. Tā izriet no satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") teiktā.
Par pieejamo naudu nākamajā gadā būvdarbus paredz sākt no Misas līdz Lietuvas robežai. Līdz 2030. gadam plāno izbūvēt savienojumu no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai un arī vienu savienojumu ar Rīgu – vai no dienvidu puses līdz lidostai, vai arī no Upeslejām līdz Centrālajai stacijai.
Savukārt starp lidostu un Imantu paredz izbūvēt padomju platuma sliedes, tādējādi starp centru un lidostu kursētu "Škoda" elektrovilcieni.
Lai pabeigtu abas stacijas, ministrija cer pārdalīt Eiropas naudu, kas Latvijai paredzēta citiem projektiem, otrdien, 29. oktobrī, raidījumā "Labrīt" teica Briškens.
"Šobrīd mēs redzam, ka lidostas savienojums noteikti ir vienkāršāks, bet viņš ir dārgāks – apmēram 900 miljoni ir sākotnējā aplēse. Savukārt ievads Rīgas Centrālajā stacijā ir aplēsts nedaudz virs 600 miljoniem. Esam pārliecināti, ka to summu var būtiski samazināt. Attiecīgi mēs runājam par pusmiljardu, kas uz kopējā fona ap aptuveni sešu līdz sešu ar pus miljardu [eiro] apjomu nav izšķiroši liela summa, tad attiecīgi mēs varam runāt par iespēju piesaistīt kādu alternatīvu finansējumu, jo Latvijai vajag šo Rīgas savienojumu gan tāpēc, lai mūsu pasažieriem būtu ērtāk, gan tāpēc, lai mēs šo līniju varētu uzturēt," pauda ministrs.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs: Visi lēmumi būs sāpīgi
"Es uzskatu, ka Briškena kungam, [premjerei Evikai] Siliņas kundzei un [finanšu ministram Arvilam] Ašeradena kungam tika atnesti fiskāli neitrāli piedāvājumi, kas ir utopija pilnīgākā," tā "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs, Saeimas opozīcijas deputāts Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" secina, ka Satiksmes ministrija ar visu varu mēģina bīdīt tā saukto Rīgas cilpu, kas pēc izmeklēšanas komisijas pētījumu rezultātiem projektā ir radījusi lielāko sadārdzinājumu.
Turklāt viņam neesot skaidrs, kas notiks ar topošā tilta balstiem Daugavā.
"Es stipri apšaubu šīs valdības ātrumu pieņemt šādus ļoti fundamentālus lēmumus. Jebkurš no šiem lēmumiem būs sāpīgs – vai apturēt, vai turpināt, vai iesaldēt, vai sašaurināt. Visi ir sāpīgi lēmumi, kas prasa budžetā skaidras un gaišas pozīcijas," sacīja Kulbergs.
"Šis ziņojums, ko mēs redzam, nozīmē: ja viņi tagad izskata, budžets ir jāmaina, kas tagad tiek valdībā virzīts. Tehniski naudas pieejamība nākamajā uzsaukumā, ja viss arī noiet gludi, ir tikai 2029. gada jūlijs. Tā ir atbilde no Eiropas Komisijas. Pats personīgi to uzdevu," klāstīja Kulbergs.
Jautāts, vai ar to viņš grib pateikt, ka 2030. gadā nebūs uzbūvēts pat šis minimums, Kulbergs apliecināja: "Nē, es to neredzu iespējamu."
Bijušais ministrs: Plāns ar "+" zīmi, labi, ka būs savienojums ar Rīgu
Turpretim satiksmes eksperts un bijušais nozares ministrs Anrijs Matīss Satiksmes ministrijas priekšlikumu vērtē ar plus zīmi. Viņaprāt, ir labi, ka būs kaut viens savienojums ar Rīgu.
Turklāt izskatoties, ka galvaspilsētā funkcionēs abas starptautiskās stacijas. Plānā Matīss redz arī problēmas.
"Pirmoreiz, manuprāt, reāli atspoguļota ir uzturēšana. Uzturēšana divām stacijām un lidostas un Imantas savienojumam ir ap 3 miljoniem eiro 2030. gadā. Bet lielākā problēma ir uzturēšana pašam dzelzceļam. Visiem pāri par 200 kilometriem. Tur ir skaidri uzrakstīts, ka tas prasīs 70 miljonu eiro gadā tikai par Latvijas teritoriju. Jautājums, no kurienes šāda nauda, sākot no 2031. gada, radīsies, jo tas tiešām ir liels finanšu apjoms. Skaidrs, ka ar pārvadājumiem to nopelnīt nevarēs. Jautājums, kā šis projekts tiks finansēts nākotnē," norādīja Matīss.
Ar informatīvo ziņojumu var iepazīties Tiesību aktu portālā, kur par to var izteikt arī viedokli. Novembrī ziņojumu paredz iesniegt skatīšanai valdībā.
KONTEKSTS:
Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" būvniecības pirmajā fāzē savienojumu ar Rīgu plāno būvēt tikai no vienas puses. Savukārt sliedes uz Igauniju līdz 2030. gadam var arī neuzbūvēt. Tā izriet no Satiksmes ministrijas publiskotā informatīvā ziņojuma.
Satiksmes ministrija līdz 2030. gadam piedāvā:
- Izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža–Misa un atbilstoši pieejamajam finansējumam.
- Pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, pabeigt darbus abās Rīgas starptautiskajās stacijās – Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai tās varētu funkcionēt.
- Izbūvēt jaunu Krievijas platuma dzelzceļa sliežu ceļu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu. Tad starp centru un lidostu kursēt varēs "Škoda" elektrovilcieni, tādējādi vēl pirms Eiropas platuma sliežu izbūves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrējot Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa tīklā.
- Izbūvēt vismaz četras reģionālās stacijas – Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska –, infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim.
- Izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām. Tātad vai nu no Upeslejām līdz centram (Daugavas labajā krastā), vai arī no Misas līdz lidostai (attiecīgi kreisajā krastā). Lai šo realizētu, varētu piesaistīt alternatīvus finanšu risinājumus, piemēram, privāto un publisko partnerību.
Savukārt ES fondu finansējumu plāno primāri virzīt iepriekšējos punktos minēto aktivitāšu finansēšanai.