Nauda ceļu remontam un vidējā ātruma radariem – satiksmes nozares budžets 2025. gadam

Finansējums turpmākai autoceļu uzturēšanai, padotības iestāžu pārvaldības izmaiņas, vairāk vidējā ātruma radaru posmu – šīs ir tikai dažas lietas, par ko Satiksmes ministrija stāsta nākamā gada budžeta kontekstā.

Mazāks budžets, bet vairāk ES fondu projektu

Satiksmes ministrijas (SM) nākamā gada budžets nākamgad paredzams mazāks nekā šogad, taču vairāk būs no Eiropas Savienības (ES) fondiem finansēto projektu.

SM budžeta apmērs šogad bija 788,843 miljoni eiro, bet nākamgad tas plānots 752,748 miljonu eiro apmērā, ziņo LETA.

Atzīstot, ka ceļu atjaunošanai finansējuma ir par maz, nozares ministrs Kaspars Briškens no "Progresīvajiem" uzskaitīja, ka 46 miljoni eiro paredzēti valsts galveno autoceļu darbiem, 39 miljoni – reģionālajiem ceļiem, 24 miljoni valsts vietējiem autoceļiem. Plānoti 14 tiltu remontdarbi.

Nākamgad paredzēts palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevas likmju. Tādējādi nākamgad paredzēts papildus iekasēt 25 miljonus eiro un jau ir konkrēts plāns nākamajā gadā novirzīt finansējumu Daugavpils A6 šosejas 20 kilometrus garā posma Nīcgale–Daugavpils atjaunošanai.

Vēl vairāk vidējā ātruma kontroles radaru posmu

Pašlaik Latvijā ir ieviesti 16 vidējā ātruma kontroles radaru posmi. Nākamgad to skaitu paredzēts palielināt par 17.

Tie būs, piemēram, uz Rīgas apvedceļa Baltezera un Saulkalnes posmā un vairākos Liepājas šosejas posmos.

Jaunos vidēja ātruma kontroles radarus plānots iedarbināt nākamā gada otrajā pusē.

Tālākā nākotnē vidējā ātruma kontroles radaru skaitu Latvijā paredz vēl dubultot. To, ka šis ir veids, kā ierobežot nelaimes uz ceļiem, apliecina arī dati. Vidējā ātruma kontroles posmos avāriju skaits ar cietušajiem samazinājies par 38%. Negadījumos cietušo skaits samazinājies par 50%, nesen apkopoja "Latvijas Valsts ceļi".

Dotācijas pārvadājumiem

Satiksmes ministrijas dotācijas sabiedriskā transporta nodrošināšanai būs līdzīgas kā šogad. Pārvadājumiem ar vilcieniem un autobusiem paredzēti teju 94 miljoni eiro.

Papildus 64 miljoni eiro paredzēti sliežu ceļu un citas infrastruktūras uzturēšanai. Agrāk šo sadaļu sedza uzņēmums "Latvijas dzelzceļš", taču, strauji samazinoties tranzītkravu pārvadājumiem, tagad tas jāparedz valsts budžetā, skaidroja nozares ministrs.

Avio pārvadājumu jomā valsts pamatbudžetā paredzēti tikai 0,7 miljoni eiro. Tos izmantos Rīgas, Liepājas un mazo lidostu drošības aprīkojuma atjaunošanai.

Un vēl – lieta, kas nav viena gada jautājums, ir Satiksmes ministrijas pārraudzīto kapitālsabiedrību reforma.

Pašlaik to ir 14, un ministrija paredz uzņēmumu apvienošanu. Kā piemēru ministrs minēja "Latvijas dzelzceļa" un "Eiropas Dzelzceļa līniju" iespējamu apvienošanu pēc līdzīgas prakses kā Zviedrijā vai Somijā.

Saeima valsts budžetu un ar to saistītos likumprojektus pirmajā lasījumā skatīs rīt, 30. oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti