To paredz otrdien, 29. oktobrī, valdības atbalstītie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, par kuriem vēl būs jālemj Saeimā, un valdības sēdē jau izskanēja, ka parlamentā par to paredzamas diskusijas.
Jaunais regulējums vairāk aizsargās dzīvokļu īpašniekus, dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzējus pret dzīvokļu īpašnieku rīcību, ja viņi nemaksā par pakalpojumiem vai nepilda pienākumu par uzkrājumu veidošanu dzīvojamai mājai, paziņojumā medijiem skaidroja Ekonomikas ministrija.
Tas nozīmē, ka, pērkot dzīvokli, jaunais īpašnieks nomaksā arī dzīvokļa parādus, kas radušies pēdējā gada laikā.
Pašlaik praksē veidojas situācijas, kurās viena dzīvokļa parāds var negatīvi ietekmēt visu daudzdzīvokļu māju. Nereti dzīvokļus, kuriem ir parādi, pārdod, un parādu atgūšana kļūst vēl sarežģītāka, jo iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka uzkrātie parādi nepāriet jaunajam dzīvokļa īpašniekam.
Sagatavotie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz, ka jaunais dzīvokļa īpašnieks atbildēs par reālnastas parādiem, kas radušies ne agrāk kā gadu pirms dzīvokļa īpašuma iegūšanas.
"Tas ir domāts, lai kaimiņi nemaksā par kaimiņu parādiem. Tā vienkārši runājot. Atvieglo pārvaldniekiem, pakalpojumu sniedzējiem un pārējiem mājas dzīvokļu īpašniekiem. Kādēļ rodas situācijas, kad bieži vien siltumu nepieslēdz? Tāpēc, ka kāds ir parādā," skaidroja ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.
Uz kādām nenomaksātām saistībām tas attieksies:
- mājas pārvaldīšana, ieskaitot uzkopšanu, uzturēšanu, mājas remontdarbus
- komunālie pakalpojumi, ieskaitot apkuri
- elektrība koplietošanas telpās
- mājas kopējās saistības
- u. c.
Lai realizētu principa "parāds seko dzīvoklim" ieviešanu, papildus sagatavoti arī grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas ļaus potenciālajam dzīvokļa pircējam prasīt izziņu par dzīvokļa parādiem namu pārvaldniekam un komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
Vienlaikus papildinās normas, kas nosaka, par kādiem maksājumiem persona ir tiesīga prasīt izziņu, iekļaujot tai skaitā dzīvokļa īpašnieku maksājumus uzkrājumu fondā, kā arī skaidri definēti pārvaldīšanas izdevumi, uz kuriem attiecināma reālnasta.
Iecerēts, ka tādā veidā vairāk varēs nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību. Parādi pašlaik ietekmē, piemēram, apkures savlaicīgu pieslēgšanu vai siltā ūdens atslēgšanu namos ar lieliem parādiem. Ja nebūs parādi vai tie būs mazāki, varēs arī nodrošināt atbilstīgu nama uzturēšanas kvalitāti.
"Galvenais ir nepieļaut, lai tas nonāk līdz tādām nopietnām problēmām, kad māja nevar saņemt kādu pakalpojumu vai jebkādu attīstību veikt. Tas būtu vēl viens rīks, kā mājas godprātīgajiem maksātājiem savas intereses aizstāvēt, un tas palīdzētu to izdarīt," sacīja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Inita Kabanova.
Proti, no mājā vairs nedzīvojošu parādnieku rīcības necietīs kaimiņi. Tas var ietekmēt īpašuma cenu un tirgu.
"Šie grozījumi dod vairāk drošības daudzdzīvokļu mājās kaimiņiem. Tajā brīdī, kad mēs nopērkam īpašumu, mēs nomaksājam arī šo parādu. Un kaimiņi ir droši par to, ka viņiem nevar būt tāda situācija, kad ir jāmaksā par citiem kaimiņiem. Un kā tirgū tas notiek? Tirgū tas regulē cenu," norādīja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis.
Parādi, kas ir senāki par vienu gadu, uz jauno īpašnieku neattiektos.
Nozare šādu regulējumu gaidījusi 20 gadus
Informāciju par iedzīvotāju parādiem, kas kavēti vairāk nekā 60 dienas, apkopo Kredītinformācijas birojs. Tā valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis pastāstīja, ka pēdējo gadu laikā parādi samazinās.
"Parādnieku skaits, ko mēs redzam no šiem 50 uzņēmumiem, kur ir gan dzīvokļi un komunālās saimniecības, gan namu apsaimniekotāji, gan siltumapgādes uzņēmumi, gan ūdens un elektroapgādes uzņēmumi, pašlaik ir 10 000. Parāda kopējā summa ir 25 miljoni, tātad vidēji 2,5 tūkstoši uz vienu parādnieku. Lielākā parādu summa ir virs 20 000 eiro. Parāda apjoms mēdz staigāt - ziemā tie ir lielāki, vasarā krītas, bet tā tendence ir lejupejoša," stāstīja Timermanis.
Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atzina, ka regulējumu "parāds seko dzīvoklim" nozare gaidījuši 20 gadus.
"Tā pati Rīga, Jūrmalā, vēl dažas vietas, kur ļoti daudz Krievijas pilsoņiem piederēja īpašumi, bet viņi nav vairs šeit, protams, par saviem īpašumiem vairāk nemaksā, un tur arī izveidojas parāds, kuru droši vien nekad mēs nevarēsim no viņiem vairs atgūt, jo šie īpašumi arī daļēji tiek atsavināti. Un viņi rada ļoti lielus šķēršļus ne tikai pārvaldniekiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, bet arī pašiem dzīvokļu īpašniekiem," atzina Beikmanis.
"Šis ir viens no daudziem soļiem, lai ietu uz normālu situāciju, ka cilvēks tiešām var būt drošs par to, ka, ja kaimiņš nesamaksās, man no tā nekas sliktāk nebūs un man par to nav jāmaksā. Ja kaimiņš nav samaksājis, tad nākamais pircējs, zinot, ka, pieņemsim, uz šo dzīvokli ir 2000 eiro parāds, tā cena, visticamāk, būs par 2000 eiro zemāka. Bet nākamais īpašnieks nopirks dzīvokli un samaksās parādu, un pārējie mājas kaimiņi būs droši, ka, pieņemsim, mājas renovācijas kredīts ir nomaksāts un viss pārējais," klāstīja Beikmanis.
Jaunais regulējums palīdzēs arī nofiksēt parāda summu dzīvokļa izsoles vai atsavināšanas gadījumā, kas parasti ilgst vismaz pusgadu vai gadu.
