Sarunas vadīja ES prezidējošās Zviedrijas enerģētikas ministre Eba Buša, kas norādīja, ka gāzes patēriņa samazināšana palīdz nodrošināt rezerves, papildu enerģijas piegādes un uzturēt cenas zemā līmenī.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un tās radītās enerģētiskās krīzes Eiropas Savienības dalībvalstis pagājušajā vasarā solīja samazināt savu gāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar pēdējo piecu gadu vidējo patēriņu, un šis aicinājums būs spēkā līdz nākamā gada martam.
Amatpersonas norādīja, ka gāzes ekonomija palīdzēja nodrošināt piegāžu drošību pagājušajā ziemā un stabilizēt cenas. Taupības pasākumu turpināšana arī šogad palīdzēšot līdz novembrim piepildīt gāzes krātuves par 90%.
Pērn dabasgāzes cenas pārsniedza pat 300 eiro par megavatstundu, bet patlaban maksā apmēram 45 eiro. Krīzi palīdzēja atrisināt Krievijas importa aizstāšana, kā arī mazais pieprasījumam siltās ziemas dēļ.
KONTEKSTS:
Dažas dienas pirms kara Ukrainā sākuma 2022. gada 24. februārī dabasgāzes tirgus cena Eiropā bija aptuveni 70 eiro par megavatstundu, bet jau martā cena sasniedza piecas reizes augstāku līmeni – teju 350 eiro par megavatstundu.
Pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu Eiropas Savienības valstu ministri vienojās par gāzes patēriņa samazināšanas mērķiem. Eiropas Savienība apņēmās līdz 2022. gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteica samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%.
Gāzes tirgus cena patlaban ir līmenī, kāds bija pirms Krievijas sāktā kara pret Ukrainu, bet eksperti un tirgus dalībnieki vērtē, ka vasarā tā var svārstīties.
