Salīdzinot ar šā gada 2. ceturksni, rudenī vidējais bruto atalgojums pieauga par 1,9%, bet stundas samaksa – par 1,5%.
ĪSUMĀ:
- Vidējā alga pēc nodokļu nomaksas – 1231 eiro.
- Algas sabiedriskajā sektorā aug straujāk nekā privātajā.
- Gada laikā visstraujākais algu kāpums – izglītības nozarē.
- Atalgojuma kāpumu ietekmē arī darbinieku skaita samazināšana.
- Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas.
- Viszemāk atalgotās nozares – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi.
- Straujākais darba samaksas pieaugums – Zemgalē.
- Darba samaksa nostrādātā stundā – 11,59 eiro.
- Baltijas valstīs straujāks vidējā atalgojuma pieaugums – Lietuvā.
Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1231 eiro
Vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, 3. ceturksnī bija 1231 eiro jeb 72,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 9,4%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,3%.
Savukārt bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gada 3. ceturksnī bija 1385 eiro. Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni (1250 eiro), tā pieauga par 135 eiro jeb 10,8%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 3. ceturksnī bija 1016 eiro, un gada laikā tā pieauga par 9%.
Algas sabiedriskajā sektorā aug straujāk
Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 3,3% straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 12,3% un 9%.
2024. gada 3. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1758 eiro. Privātajā sektorā vidējais atalgojums bija par 74 eiro zemāks nekā sabiedriskajā (1684 eiro).
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1703 eiro jeb par 12,3%.
Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 0,9%, vispārējās valdības sektorā – par 1,1%, bet privātajā sektorā – par 2,4%.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas, norāda CSP.
Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Aprēķinātās darba samaksas fonds 2024. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni valstī kopumā pieauga par 8,3% jeb 289,1 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 11,4 tūkstošiem jeb 1,5%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē – par 19,2%, būtiski ietekmējot gada pieauguma tempu sabiedriskajā sektorā.
Straujāk vidējais atalgojums auga arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 15,9%, nekustamo īpašumu nozarē – 15,2%, kā arī citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 14,4%.
Visās minētajās nozarēs vidējā atalgojuma straujo kāpumu ietekmēja ne tikai darba samaksas pieaugums, bet arī darbinieku skaita samazinājums gada laikā.
Jāatzīmē, ka darbinieku skaits samazinājās arī pārējās nozarēs, izņemot ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozari, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, finanšu un apdrošināšanas darbību nozari, valsts pārvaldi un aizsardzību, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozari.
Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas
2024. gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (2801 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2732 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2121 eiro), enerģētikas (2116 eiro), valsts pārvaldes (1996 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1956 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1772 eiro).
Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1106 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Straujākais darba samaksas pieaugums – Zemgalē
2024. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 3. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Zemgalē (11,4%), Vidzemē (11,1%) un Latgalē (11%).
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1877 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1223 eiro), kas ir par 35% mazāk nekā galvaspilsētā.
Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Rīgas reģionu un Kurzemi, kur nav vērojamas izmaiņas. Lielākais samazinājums bija vērojams Zemgalē (1,3%).
Darba samaksa nostrādātā stundā – 11,59 eiro
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024. gada 3. ceturksnī bija 11,59 eiro, un gada laikā tā pieauga par 10,9% (2023. gada 3. ceturksnī – 10,45 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 13,07 līdz 14,57 eiro jeb par 11,4%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 8,7% un nostrādāto stundu samazinājums par 2,5% gada laikā.
Baltijas valstīs straujāks vidējā atalgojuma pieaugums – Lietuvā
2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk pieauga Lietuvā – par 10,9%, Latvijā – par 9,9%, bet Igaunijā – par 8,1%.
