Rīgā realizējot "Rail Baltica" projektu, palielināsies vilcienu satiksmes intensitāte un gaidāmi sastrēgumi, vērtēja Rīgas mērs. Projektā paredzēts Rīgas un Salaspils dzelzceļa savienojums, pēc tam nodrošinot regulāru vilcienu satiksmi no Centrālās stacijas līdz lidostai.
Lai gan pagaidām nav skaidrības par to, cik bieži "Vivi" vilcieni kursēs pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas iecerētajā posmā no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, ir skaidrs, ka tas ietekmēs satiksmes plūsmu pilsētā.
"Trīs vilcienu dēļ nav jēgas būvēt tādu savienojumu. Vilcienam būtu jākursē ik pēc 20 minūtēm, pusstundai. Tā ir gana liela intensitāte," norādīja Rīgas mērs, skaidrojot,
ka vairākās vietās, kur dzelzceļa sliedes krustosies ar autoceļu infrastruktūru, Rīgā būtu nepieciešams izbūvēt divu līmeņu šķērsojumus.
Šobrīd lielākoties vilciena sliežu šķērsojumi ir viena līmeņa, un tas nozīmē, ka pie pārbrauktuvēm šoferiem būtu ilgāk jāgaida.
"Pie dažām pārbrauktuvēm, piemēram, Liepājas ielā pie Stradiņa slimnīcas, tas var būt ļoti kritiski. Es teiktu, ka arī pirmajā solī būtu jāizbūvē divu līmeņu šķērsojumi Liepājas un Zolitūdes ielu pārbrauktuvēs. Ja tur ļoti bieži brauks vilcieni, nu.. No Imantas uz Zolitūdi jau tagad tikt nav viegli," vērtēja Rīgas mērs.
Šādu pārvadu projektēšana vien aizņemtu 2–3 gadus, prognozēja Ķirsis.
Pēc būtības šādi šķērsojumi būtu jāapmaksā no projektam paredzētās naudas, tomēr Rīgai būtu jāstrādā pie citas infrastruktūras sakārtošanas, tostarp pievadiem pie šiem šķērsojumiem, nākamajiem krustojumiem, lai harmonizētu satiksmes plūsmu, sacīja Ķirsis.
"Īstenībā tas, par ko nerunā, mēs esam rēķinājuši, ka "Rail Baltica" projektā no Rīgas puses tāpat būtu jāiegulda apmēram 500 miljoni eiro, piemēram, lai sakārtotu Centrālās stacijas apkārtni, lai nebūtu tūristiem ar čemodāniem jāripinās caur tuneļiem."
Rīgas mērs norādīja, ka pilsētai traucē skaidru lēmumu nepieņemšana projektā un vilcināšanās.
Kā piemēru viņš minēja Altonavas tiltu, kas satiksmei tuvākajā laikā tiks slēgts:
"Mums visu laiku teica, ka "Rail Baltica" ietvaros šo tiltu jauks nost, būvēs jaunu. Tāpēc pašvaldība rīkojās saimnieciski, šo tiltu pieturēja pie dzīvības, bet nebūvēja jaunu vai netaisīja kapitālo remontu. Ja mēs pirms gadiem būtu zinājuši, ka šī uzbūvētā vīzija ir utopija un tai naudas nav, mēs būtu pirms pāris gadiem jau spēruši soļus, un pārrāvums, kad nebūtu tilta, būtu krietni īsāks."
Tāpat Ķirsis norādīja, ka no Satiksmes ministrijas un valdības gribētu dzirdēt arī skaidrību par projekta otro posmu.
Komentējot valdības konceptuālo vienošanos pirmajā projekta kārtā neiekļaut galvaspilsētu "Rail Baltica" dzelzceļa trasē, Ķirsis pauda, ka bez iebraukšanas Rīgā projektam ir jēga, tomēr krietni mazāka. Neskatoties uz to, viņam jāpieņem reālā situācija.
"Nebūtu arī milzīga nelaime, ja mēs skaidri definētu, ka Rīgu taisām ar šaurajām sliedēm. Arī pie esošā scenārija mēs nevaram teikt, ka Rīgas tur nav. Rīga ir, bet ar niansi, ka jāpārsēžas uz esošā platuma sliedēm," sacīja Ķirsis.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes – līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir sešu mēnešu laikā apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu. Komisija gala ziņojumu par projekta ieviešanas nedienām sola sagatavot līdz decembrim. Tomēr starpziņojumā secinājusi, ka Satiksmes ministrija 2022. gadā ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016. gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
