LB: ienākumi pieaugs straujāk par cenām
Latvijas Bankas (LB) ekonomists Andrejs Migunovs atzina, ka algu pieauguma temps saglabājas straujš, un gads kopumā sola kāpumu ievērojami virs vēsturiski vidējā līmeņa.
"Pakāpeniska darbaspēka rezervju izsmelšana darba tirgū un zems bezdarbs saglabā darba ņēmēju priekšrocības, kas paliek viens no galvenajiem faktoriem salīdzinoši augstam algu kāpumam," paskaidroja Migunovs.
Visaugstākās algas joprojām ir Rīgā un Pierīgā, kur brīvā darbaspēka resursu ir vismazāk, taču nozīmīgu lomu spēlē arī strukturālie faktori. Šajos reģionos ir vairāk darbavietu no dāsnāk apmaksātām nozarēm, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs vai finansēs, turpināja ekonomists.
"Spiedienu uz algām nākamgad varētu veicināt darbaspēka pieprasījuma pieaugums, ņemot vērā pazīmes par tuvākajā laikā iespējamo nodarbinātības atkopšanos privātajā sektorā. Taču ekonomikas normalizācija, mierīga inflācija un algu kāpuma ierobežojumi publiskajā sektorā drīzāk norāda uz to, ka nominālo
algu kāpums turpmāk būs mērens. Par spīti tam, iedzīvotāju pirktspēja pastiprināsies, jo darba ienākumi pieaugs straujāk par cenām.
Lai arī šī tendence jau ir vērojama kādu laiku, tieši šajā ceturksnī vidējā pirktspēja ir pilnībā atguvusies līdz līmenim, kāds tas bija tieši pirms sarukuma 2022. gadā," uzsvēra Latvijas Bankas ekonomists.
Pēc vairākām diskusijām šā gada novembrī valdībā pieņemts lēmums par minimālo darba algu, kas tiks aprēķināta kā 46% no vidējās bruto darba algas pēdējos 12 mēnešos un 2025. gadā sasniegs 742 eiro pēc provizoriskiem aprēķiniem. Taču gala lēmums tiks pieņemts valdības budžeta izstrādes procesā, ņemot vērā budžeta izdevumu griestus. Minimālās algas piesaiste pie vidējās nodrošinās godīgāku ienākumu kāpumu starp mazāk turīgiem iedzīvotājiem, kā arī kopumā aizsargās sabiedrību no ienākumu nevienlīdzības pieauguma, paskaidroja Migunovs.
Algu kāpums bremzēsies
Savukārt bankas "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš atzina – vienmēr jāpieļauj iespēja, ka notiek ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās, taču šis efekts nevar būt tik liels, lai CSP datos redzamais reālo algu kāpums būtu ilūzija apstākļos, kad inflācijas 3. ceturksnī gandrīz nebija.
Ņemot vērā algu kāpuma rādītājus, ekonomists secināja – notiek gaidītā reālo algu kāpuma bremzēšanās, bet ļoti pakāpeniski.
"Šobrīd diemžēl vairs nevar teikt, ka inflācijas "gandrīz" nav, tāpēc reālo algu kāpums bremzēsies, bet joprojām būs pozitīvs skaitlis arī turpmāk. Nākamgad reālo algu pieaugums varētu būt 3–5% robežās," vērtēja Strautiņš.
Vēl viņš atzīmēja, ka algu mediāna pieauga nedaudz straujāk (+10,8%), tātad algu nevienlīdzība samazinājās.
"Kontrastus mazināja tas, ka četrās nozarēs ar zemāko atalgojumu tās auga straujāk par vidējo. Paātrināts atalgojuma pieaugums bija arī divos reģionos ar zemākajiem ienākumiem – Latgalē un Vidzemē. Tas ir skaidrojams ar sabiedriskā sektora lielo īpatsvaru šo reģionu ekonomikās. Alga, ko saņēma "visvidējākais" algotā darba veicējs, sasniedza 1385 eiro. Šī nianse nereti rada nesaprašanos starp uzņēmumiem un darbiniekiem. Tas, ka cilvēks saņem mazāk par vidējo algu, vēl nenozīmē, ka viņš pieder pie vājāk atalgotās darbaspēka puses," uzsvēra Strautiņš.
Savukārt algu kāpums sabiedriskajā sektorā joprojām ir straujāks, bet starpība samazinās.
"Plaisa starp sabiedriskā un privātā sektoru atalgojuma līknēm pavērās pērn rudenī, pirms tam gadiem ilgi abās darba tirgus daļās algas auga ļoti līdzīgi, starpībai ar retiem izņēmumiem turoties 2% robežās. Īslaicīgs algu kāpuma tempa pārākums sabiedriskajā sektorā bija nepieciešams kā korekcija atalgojuma līmenim, kas nav konkurētspējīgs un šķiet neatbilstošs prasītajai kvalifikācijai," atgādināja Strautiņš.
Arī pieaugums par 9% privātajā sektorā ir daudz brīdī, kad cenas gandrīz nemainās, bet reālais IKP mīņājas uz vietas. "Kļūst arvien grūtāk saprast, kā Latvijas uzņēmumi spēj turēt šādu finansiālu slodzi.
Ir populārs ekonomistu teiciens – ja kaut kas nevar turpināties bezgalīgi, tas neturpināsies," izteicās ekonomists.
Strautiņš: Dzīve kļūst labāka
"Nākamā gada valsts budžeta tapšanas laikā izskanējušie vēstījumi par atalgojuma dinamiku sabiedriskajā sektorā un ekonomikas perspektīvām kopumā ir skaidrs signāls, kas palīdzēs nākamgad uzņēmumiem pievērsties konkurētspējas stiprināšanai. Latvijas Bankas nesen publicētie dati par Latvijas eksporta tirgus daļu samazināšanos pasaulē ir atgādinājums, ka braukšana ar pārkarsušu dzinēju var tam nodarīt paliekošu kaitējumu," tēlaini salīdzināja Strautiņš.
Taču pagaidām algota darba veicēji var justies labi.
"Lai cik grūti latvietim būtu to atzīt, dzīve kļūst labāka, reālie ienākumi aug, un tas sāk ietekmēt arī aptaujās izmērīto noskaņojumu," akcentēja Strautiņš.
Proti, novembra sākumā Latvijas iedzīvotāju vairākums domāja, ka pēdējos 12 mēnešos viņu labklājība uzlabojās, un tā ir pirmā reize kopš 2021. gada decembra. Patērētāju noskaņojuma kopējais indekss ir augstākais kopš 2021. gada oktobra. Savukārt indekss, kas mēra uzņēmumu plānus pieņemt jaunus darbiniekus, ir augstākais kopš 2022. gada februāra. Laime neaugs tik strauji, taču tā būs taisnīgāk sadalīta," vērtēja "Luminor" ekonomists.
Pirktspēja ir atgūta
Arī "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks, vērtējot jaunākos datus par vidējās algas pieaugumu, atzina, ka iepriekš redzētās augstās inflācijas dēļ zaudēto pirktspēju mājsaimniecības nu jau ir atguvušas. Tāpat redzams, ka pamazām algu atšķirības starp reģioniem un Rīgu mazinās, taču ārpus galvaspilsētas reģiona algas joprojām ir būtiski zemākas.
"Swedbank" klientu dati norāda, ka algu kāpums gada izskaņā, visticamāk, palēnināsies.
"Prognozējam, ka bruto alga šogad vidēji augs par 8,7%. Nākamgad algu kāpums būs īslaicīgi lēnāks (+6%), jo valdība lēmusi, ka sabiedriskā sektorā strādājošo algu fonda pieaugums nedrīkst pārsniegt 2,6%. Tai pat laikā neto algās stāsts atšķiras. Finanšu ministrija lēš, ka darbaspēka nodokļu reforma 95% strādājošo nozīmēs neto algas pieaugumu, uzsverot, ka lielākais ieguvums būs darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro mēnesī.
Pirmšķietami lielākie ieguvēji gan būs ap 2000 eiro bruto algas saņemošie.
Darbaspēka nodokļu reforma paceļ mūsu neto algas pieauguma prognozi līdz 8% atzīmei nākamgad. Augstāki rīcībā esošie ienākumi kombinācijā ar mērenu prognozēto inflāciju nozīmēs turpmāku pirktspējas nostiprināšanos un cerams – spēcīgāku mājsaimniecību patēriņu," prognozē Mālnieks.
