ĪSUMĀ:
- 28. augustā sāk darbu "Indexo banka", sāks ar privātpersonu apkalpošanu.
- Banku cīņas par klientiem neparedz, bet cer uz aktīvāku kreditēšanu.
- Tāpēc ekonomikas ministrs pieļauj – mazās bankas var neaplikt ar iecerēto virspeļņas nodokli.
- "Indexo akcijas kotē biržā; bankā skaidro – akcionārus neizvēlas.
"Indexo" sāk ar privātpersonu apkalpošanu
Sākotnējais mērķis bankai būs apkalpot privātpersonas, piedāvāt jaunus bankas rīkus un labākus nosacījumus, gan uzkrājot, gan kreditējot.
Atklāšanas pasākumā tika uzsvērts viss, kas nav lielajām bankām, arī ieguvums, naudu turot "Indexo" kontā, pat nekur neieguldot.
"Mēs maksāsim augstas likmes gan par depozīta noguldījumiem, gan par krājkontiem. Galvenais – mēs maksāsim 1,5% par naudu, kas vienkārši stāv jūsu norēķinu kontos," stāstīja "Indexo banka" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.
Tomēr apgalvojumi, ka, "Indexo" ienākot tirgū, gaidāms banku cenu karš, gan varētu būt krāsu sabiezināšana.
"Nepārspīlēsim ar šo. Tas kopējais uzņēmumu kredītlīmenis ir 17 miljardi, tas ir tas, kā aptuveni mūsu ekonomika kreditējas. Šeit mēs runājam par banku, kuras rīcībā ir daži simti miljoni eiro," norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Mazas bankas varētu neaplikt ar virspeļņas nodokli
"Indexo" pamatkapitāls ir nepilni pieci miljoni eiro, kamēr lielo banku peļņa gada laikā sasniedz pat vairākus simtus miljonu eiro.
Bet kreditēt lielās bankas tāpat negrib. Gan finanšu ministrs, gan ekonomikas ministrs cer, ka šī jaunā banka varēs kreditēšanas lauciņu tomēr kā ietekmēt.
"Tirgus ir diezgan fragmentēts. Tā konkurence ir nišās. Banku sektora viena no problēmām ir ļoti liela piesardzība uzņemties un vadīt riskus," atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja, ka banku sektorā, kurā ir vērojama stagnācija, kurā redzam ļoti lielu peļņu, bet neredzam, kā šī peļņa akumulējas uz kreditēšanu, jebkura darbība, kas ir vērsta tajā virzienā, lai šo situāciju mainītu, ir apsveicama.
Tāpēc ekonomikas ministrs norādīja, ka
mazās bankas varētu neaplikt ar plānoto virspeļņas nodokli, jo galvenais nodokļa iemesls ir veicināt kreditēšanu, ko tieši mazās bankas dara aktīvāk.
Arī Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka jebkura konkurence veicina labāku, kvalitatīvāku produkta pieejamību klientiem: "Cerēsim, ka tā būs arī šajā gadījumā."
Akcijas kotē biržā – akcionārus neizvēlas
"Indexo" valde tagad lēmusi piesaistīt vēl 2,3 miljonus eiro slēgtās emisijās. Tā bijusi prasība, lai banka varētu saņemt licenci. Uzņēmums ir publiskā akciju tirgū. Lielākie akcionāri ir Igaunijas pilsonim Henrikam Karmo piederošais uzņēmums ar 8,9 % un "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāja Sikšņa uzņēmums, kuram pieder 6,7% akciju.
Tikai pirms bankas darbības sākšanas nozīmīgu līdzdalību zaudēja Mārcis Martinsons, kuram iepriekš piederēja 6% akciju, bet tagad 4,99%. Starp nozīmīgiem akcionāriem izceļama arī Jekaterina Ņikuļina, kurai pieder 5,9% akciju, viņa iepriekš bijusi saistīta ar vairākos kriminālprocesos ierauto Māri Martinsonu.
"Indexo" bankā skaidro, ka ne viņiem regulēt, kurš pērk akcijas.
"Mēs esam biržā kotēts uzņēmums. Mums ir 6000 akcionāru, biržā tiek brīvi pirktas un pārdotas mūsu akcijas. Mēs nekādā veidā to nevaram ietekmēt, kas ir mūsu akcionārs," skaidroja "Indexo banka" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.
KONTEKSTS:
Ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu vairāk nekā pirms gada ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" sāka ceļu, lai piesaistītu investīcijas un dibinātu banku. "Indexo" vadība kritizēja Latvijā pašlaik strādājošās bankas, savā kredītiestādē solot tikai vietējos klientus un dāsnāku kreditēšanas politiku.
Sākotnējā publiskajā piedāvājumā uzņēmums piesaistīja plānotos 7,49 miljonus eiro. Eksperti iepriekš pozitīvi vērtēja kompānijas plānus akciju tirgū, bet saskatīja arī vairākus riskus.
Pēc Latvijas Bankas novērtējuma un priekšlikuma Eiropas Centrālās banka maijā nolēma izsniegt AS "Indexo banka" licenci kredītiestādes darbībai. Tā ir arī pirmā bankas licence Latvijā, kas izsniegta pēc Latvijas pievienošanās eirozonai un kuras izsniegšanā ir iesaistīta Eiropas Centrālā banka.