Latvijas elektroenerģijas tirgus apskatu, kurā pēdējie dati ir par martu, sagatavojuši "Augstsprieguma tīklu" pārstāvji. Uzņēmuma Datu analīzes grupas vadītājs Aigars Sīlis pastāstīja, ka kopš janvāra elektroenerģijas cena samazinās.
"Pateicoties paliem, ūdens izstrāde Daugavas HES ir diezgan augstā līmenī. Tas arī veicina to, ka šobrīd Latvija pilnībā nosedz savu patēriņu, kā arī veidojas nosacītais pārpalikums, kurš tiek arī eksportēts, kā rezultātā cena samazinās," skaidroja Sīlis.
"Un arī tā elektroenerģijas cena, kas būs aprīļa mēnesī, varētu būt zemāka. Arī vēja izstrāde, var teikt, palielinās. Ja mēs salīdzinām marta mēnesi ar pagājušā gada marta mēnesi, tad tur kāpums ir apmēram piecreiz lielāks. Attiecībā uz saules stacijām, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kāpums ir 260%. Salīdzinājumā ar pagājušā gada marta mēnesi, ir uz pusi vairāk. Bet nu, protams, megavatstundu apmērā šobrīd tas ir diezgan maz, bet nākotnē, protams, ka, jo vairāk mums būs energoresursu, arī tas varētu veicināt cenas samazināšanos," norādīja Sīlis.
Joprojām lielākais elektrības ražotājs Latvijā ir koncerns "Latvenergo", kas elektrību ražo gan termoelektrostacijās, gan hidroelektrostacijās (HES).
HES tehniskais direktors Andris Zēģele stāstīja, ka ūdens līmeņa paaugstināšanās ir sezonāla, tomēr neraksturīgi, ka ūdens līmenis Daugavā palielinājās jau pērnā gada Ziemassvētkos.
"Sākot ar marta otro dekādi, mēs līdz pat šim brīdim principā tikai ar Daugavas trijām hidroelektrostacijām nosedzam Latvijas patēriņu," atzina Zēģele.
"Ja skatāmies šī gada pirmo ceturksni, tad mēs esam saražojuši aptuveni 90% no Latvijas patēriņa. Bet, ja skatās Daugavas hidroelektrostacijas un termoelektrocentrāli kopā "Latvenergo", tad mēs noteikti esam saražojuši stipri vairāk elektroenerģijas, nekā ir nepieciešams Latvijai, un noteikti esam vairāk par 400 gigavatstundām elektroenerģijas eksportējuši.
Protams, vasarā nevar būt šāda izstrāde un nebūs," norādīja Zēģele.
Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis vērtēja, ka elektrības cenas šogad svārstīsies – no virs 100 līdz pat 30 eiro par megavatstundu (MWh), bet vidējā cena būs 75 eiro par MWh.
"Pirmkārt, ir palielinājies atjaunojamās enerģijas īpatsvars. Tas ir saistīts arī ar mājsaimniecībās uzstādītajiem saules paneļiem, kuri šobrīd jau spēj nodrošināt tuvu 10% no Latvijas ikdienai raksturīgās patēriņa slodzes," skaidroja Valdmanis.
"Un otrs faktors ir tas, ka Somijā arī beidzot pilnvērtīgi ir sācis darbu jauns kodolreaktors, kas faktiski Somijai aizstāj vēsturiski no Krievijas pieprasītos elektroenerģijas apjomus. Ja mēs raugāmies tieši uz Baltijas reģionu, tad gribētos atzīmēt dabasgāzes cenas stabilizāciju, kas nozīmē, ka, ja dabasgāzes tirgū nebūs nekādu ļoti būtisku satricinājumu, tad arī Latvija kā elektroenerģijas ražotājs saglabās salīdzinoši augstu konkurētspēju šajā elektroenerģijas vairumtirgū," prognozēja Valdmanis.
Šis gads elektroenerģijas patērētājiem varētu būt stabilāks un bez tik lieliem satricinājumiem kā pērnais.
KONTEKSTS:
Pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējās elektroenerģijas cenas "Nord Pool" biržā Latvijas tirdzniecības zonā bijušas izteikti svārstīgas. 2022. gada augustā tika sasniegta līdz šim augstākā vidējā mēneša cena – 467,75 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) – aptuveni piecas reizes lielāka nekā 2021. gada augustā.
