"Mūsu nodokļu sistēmas sarežģītība slēpjas izņēmumos balstītā pieejā. Mēs konstatējam, ka ir kaut kāda problēma, uzrakstām likuma grozījumos, un tas tiek iestrādāts dažādos nodokļos un pēc tam normatīvajos regulējumos. Tādā veidā rodas sarežģītība," sacīja Bērziņš, uzsverot, ka ar digitalizāciju to nevar atrisināt.
Tam, ka nodokļu sistēmu lielā mērā izkropļo daudzie izņēmumi, piekrita arī Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Lilita Beķere.
Tāpat, Beķeres vērtējumā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir uzlikts pārāk daudz funkciju, ar ko dienests netiekot galā. Bērziņš papildināja, ka dažādu VID funkciju nodalīšana padarītu struktūru vienkāršāku un efektīvāku.
Tam piekrita arī AS "SAF tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs: "Domāju – tīrību galvā ar funkciju un uzdevumu sašaurināšanu iegūt var. Es tiešām piekrītu, ka represīvā puse bija sen jānodala no VID. Domāju, ka arī muita ir pelnījusi, lai tā ir atsevišķa organizācija. Un VID būtu tiešām nodokļu iekasēšanas serviss."
Tāpat, viņaprāt, "jānodala pabalstu dalīšanas funkcija". Proti, uzņēmēja ieskatā darbs ar iedzīvotāju iesniegtajiem attaisnotajiem izdevumiem, lai saņemtu nodokļa pārmaksu, pēc būtības ir atbalsta un pabalsta funkcija, ko Bergs aicina nodot Labklājības ministrijas iestādēm.
Uz nodokļu atvieglojumiem kā atbalstu norādīja arī Bērziņš, par piemēru minot diferencēto neapliekamo minimumu, kas ir diferencēts un sarežģīti aprēķināms. "Kāpēc tas tika ieviests? Tāpēc, ka negrib runāt patiesību skaļi. Šādā veidā tiek pabalstīti cilvēki, kuriem ir mazi ienākumi. To var izdarīt arī citādi," sacīja ekonomists.
Viņaprāt, jānodala nodokļi un pabalsti, atsakoties no daudzo atvieglojumu sistēmas. "Nevarējām izdomāt, kā samaksāt pabalstu, izdomājām ļoti sarežģītu nodokļu sistēmu," viņš komentēja.
KONTEKSTS:
Pēc 14. Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, politiķi apņēmās "neraustīt nodokļu sistēmu" un izmaiņas veikt tikai reizi šī sasaukuma laikā. Finanšu ministrija gatavojas caurskatīt visus nodokļus, vai tie strādā efektīvi. Tāpat sākts darbs pie darbaspēka nodokļu pārskatīšanas, izveidojot jaunu sadarbības platformu.
Pēc 2023. gada budžeta apstiprināšanas sāka izskanēt atsevišķi konkrētāki priekšlikumi. Tā veselības ministre saskata iespēju veselības aprūpei novirzīt 14% no sociālā nodokļa, kas gan uzreiz izpelnījās kritiku. Savukārt finanšu ministrs rosinās diskusiju par banku virspeļņas nodokli.
Tikmēr Fiskālā disciplīnas padome aicināja valdību, plānojot darbu pie nodokļu izmaiņām, uzmanīgi novērtēt reformas īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskās, fiskālās un sociālās ietekmes.
