Eiropas Savienībā (ES) tekstila savākšanu paredz no 2025. gada, bet Latvija lēmusi, ka tas obligāti jādara jau no šī gada. Tomēr nav noregulēts jautājums, kurš par šādu atkritumu apsaimniekošanu maksās.
"Un šinī brīdī sākušies ķīviņi, jo par visu pārējo šķirošanu maksā ražotāji. Tā ir Eiropā noteikts – ražotāju atbildības sistēmas. Par tekstilu diemžēl šis regulējums nav nonācis," sacīja Aizbalts.
Pirmos gadus, kamēr tekstila atkritumu savākšana bija testa režīmā, apsaimniekošanas operatori esot paši seguši šos izdevumus. Tomēr šogad, kad sistēmai jākļūst plašākai, šīs izmaksas sāks pāriet uz visiem iedzīvotājiem caur sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifiem, atklāja Aizbalts.
Tas nozīmētu dažu centu sadārdzinājumu par katru izvesto sadzīves atkritumu kubikmetru.
Viņaprāt, tas nav pareizi, jo maksā arī tie, kas tekstilu neizmet. "Bet pareizi būtu – tu aizej uz veikalu, nopērc, piemēram, T kreklu vai žaketi, un pie tās žaketes klāt ir papildu 5–10 centi. Un samaksā tas, kas to lietos," pauda Aizbalts.
Viņš zināja stāstīt, ka Latvijā ir aptuveni 200 tekstila savākšanas konteineru, kas esot maz.
KONTEKSTS:
![Kurš maksās, un kur likt vairs nelietojamo? Latvija [pus]ceļā uz tekstila atkritumu savākšanas sistē...](https://static.lsm.lv/media/2023/01/thumbnail/1/k0b6.jpg)
ES tekstila savākšanu paredz no 2025. gada, bet Latvija lēma to darīt no 2023. gada. Latvijā tekstila vākšana sākās ar pilotprojektu 2019. gadā, tomēr šķirošanas iespējas pašvaldībās būtiski atšķiras.
Par tekstilam domāto konteineru iedzīvotājiem nav jāmaksā. Tomēr atkritumu apsaimniekošanas operatori pieļauj, ka situācija var mainīties, ja netiks noteikta ražotāja atbildība, pieņemot grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas un Dabas resursu nodokļa likumos.
