Pēc viņa teiktā, Latvijas sabiedrība noveco, un nodarbināto iedzīvotāju skaits valstī ar katru gadu samazinās par 2000–4000. Patlaban situāciju Latvijas darbaspēka tirgū nedaudz stabilizē Latvijā iebraukušie Ukrainas civiliedzīvotāji.
"Bet ir pirmais gads, kad makroekonomiskajās prognozēs redzam, ka tas [darbaspēka trūkums] jau sāk negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi," sacīja ministrs. Pēc viņa teiktā, "ilgtermiņā jāsāk domāt par ļoti lieliem jautājumiem", piemēram, pensiju sistēmas darbību nākotnē.
"Ja tas iedzīvotāju skaits, kas iemaksā pensiju sistēmā, samazinās, tad mums jādomā, kā rīkoties tālāk.
Te ir daudz un dažādi scenāriji. Viens ir skatīties, vai mēs tomēr stabilizējam šo situāciju, [vairāk] ieaicinot viesstrādniekus," teica ministrs.
Pēc viņa sacītā, daudzas nozares runā par nepieciešamību vairāk piesaistīt darbaspēku no citām valstīm, piemēram, būvniecības nozare runā par nepieciešamību piesaistīt 10 000 viesstrādnieku, lai "viņi varētu normāli strādāt". Patlaban Latvijas būvniecības nozare būvnieku brigādes ņem caur Poliju, kur ir atvieglotāki migrācijas noteikumi.
Tāpat Latvija varētu no ārvalstīm vairāk piesaistīt mācībspēkus Latvijas augstākās izglītības iestādēs, sprieda finanšu ministrs, paužot viedokli, ka Latvijai būtu jākoncentrējas uz "gudru" imigrāciju.
"Mums būtu jāaicina šeit un jāatrod veids, kā apmaksāt cilvēkus, kurus mums ļoti vajag," sacīja finanšu ministrs.
Viņaprāt, patlaban ir pēdējais brīdis, lai politiskajās debatēs risinātu trūkstošā darbaspēka problēmu Latvijā. "Praktiski visi sektori runā par to, ka trūkst darbaspēka šobrīd," sacīja finanšu ministrs.