Krustpunktā

Krustpunktā: valdības pirmās 100 dienas, inflācija jāsaista ar uzņēmēju negausību

Krustpunktā

Krustpunktā diskusija: Kas būtu jāmaina Valsts ieņēmumu dienesta darbā?

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste

Latvijas Bankas ekonomists: Konkurencei un klientu mobilitātei traucē arī banku komisijas maksas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lielāku konkurenci banku sektorā, kas veicinātu kreditēšanu un liktu celt depozītu likmes, varētu panākt ar lielāku klientu mobilitāti starp bankām, taču šobrīd viens no šķēršļiem ir dažādas banku komisijas maksas, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" stāstīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Latvijas bankas līdz šim bija konservatīvas, neveidoja riskantas pozīcijas savās bilancēs, un to likviditāte ir laba, zināmā mērā arī tāpēc, ka iepriekšējos gadus bankas bija kūtras kreditēšanā.

Taču tam ir sava cena – tas nozīmēja gausāku ekonomikas izaugsmi, kamēr mūsu kaimiņvalstis Baltijā straujākiem soļiem gājušas uz priekšu, un daļa no šī stāsta ir saistīta ar aktīvāku kreditēšanu, norādīja Rutkaste.

Tajā pašā laikā Latvijā ir zemas depozītu likmes, un pat vienas un tās pašas grupas bankās Igaunijā depozītu likmes augstākās nekā pie mums, salīdzināja Latvijas Bankas ekonomists.

Un Eiropas Centrālajai bankai ceļot bāzes procentlikmi, bankas arī vairāk iegūst no  kredītiem, jo daudziem kredītiem ir mainīgas likmes, ko ietekmē ECB procentlikmes, un bankas vairāk iegūst no līdzekļiem, ko tās tur centrālajā bankā, tas ceļ banku ienākumus, taču likmes depozītiem bankas palielina kūtri, stāstīja Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka Latvijā bankas nekonkurē par depozītu piesaisti, lai gan tās tagad, saņemot vairāk līdzekļu, varētu celt depozīta likmes un pacīnīties par klientiem, cenšoties klientus pārvilināt no citām bankām.

Igaunijā, piemēram, vairākas vietējā kapitāla bankas izrādīja konkurenci lielajām tradicionālajām bankām, kas ilgstoši bija Igaunijas ekonomikā, un šo jauno banku tirgus daļa būtiski pieaug, tur notiek cīņa par tirgus daļām, un bankas, gribot noturēt klientus, straujāk kāpina depozītu likmes, kaimiņvalsts situāciju raksturoja ekonomists.

Viņš arī norādīja, ka

aktīvākas cīņas par klientiem ne vienmēr nozīme lielāku spēlētāju skaitu, jo arī gadījumā, kad viens spēlētājs sāk cīnīties par klientiem, tas var saasināt situāciju un likt citiem rīkoties, bet šobrīd tā nav.

Rutkaste arī atzina, ka viņš šobrīd neredz instrumentus, kā valsts var privāta sektora spēlētājiem likt celt depozīta likmes vai vairāk kreditēt, to var risināt sarunās ar bankām, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, kur ir progress, bet darāmā vēl ir daudz.

Daudz kas atkarīgs no pašām bankām, jo ir daudzas komisijas maksas, kas var samazināt klientu mobilitāti no bankas uz banku – piemēram, ja kāds gribētu  pārkreditēties pie citas bankas, kur ir labāki nosacījumi, ir jāsamaksā pārfinansēšanas komisija, kredīta komisija, un tas samazina klienta ieguvumus, norādīja Rutkaste.

Neviens nevar pavēlēt bankām kaut ko mainīt šajā jautājumā, vienīgi konkurences uzraugs varētu izpētīt - ja tirgus daļu koncentrācija ir augsta un klientu mobilitāte ir zema, un to var pierādīt, iespējams, varētu par to runāt ar bankām, pieļāva ekonomists.  

Savukārt valsts banka, kura arī piesaistītu noguldījumus, būtu vērtējama "ar plus zīmi" tikai pie nosacījuma, ka to varētu labi un efektīvi pārvaldīt, atzina Rutkaste.  

KONTEKSTS:

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 325,046 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021. gadā. 2022. gada peļņa nepārsniedz, piemēram, 2015. vai 2016. gada peļņu. Eiropas Centrālā banka procentu likmes sāka celt tikai 2022. gada otrajā pusē, tādēļ milzīgs kāpums peļņā varētu būt sagaidāms šajā gadā, iepriekš norādīja Latvijas Bankā.

Tieši banku peļņa Baltijas valstīs raisījusi diskusiju par solidaritātes nodokļa ieviešanu banku peļņai, kur tai, solidarizējoties ar sabiedrību, valstij būtu jāatdod daļa savas peļņas.  

Premjers ir nemierā ar augstajām banku kredītu likmēm, zemajām depozītu likmēm un kūtro kreditēšanu, un politiķi plāno vērtēt virspeļņas nodokļa iespējas banku un enerģētikas sektoram. Latvijas Bankas eksperti ideju par virspeļņas nodokļa ieviešanu nodēvējuši par galēju risinājumu, pret nodokli iebilst Finanšu asociācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti