ĪSUMĀ:
- Pašvaldības īstenojušas 229 investīciju projektus, kopumā ieguldot teju 0,5 miljardu eiro, tajā skaitā 294,5 miljonus eiro ES līdzfinansējuma un 195,6 miljonus eiro nacionālā finansējuma.
- Pašvaldības ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pieejamo naudu uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties izlietojušas ceļu izbūvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte.
- Šajā ES fondu plānošanas periodā pašvaldībām pirmo reizi bija pieejami finanšu resursi no vairākiem specifiskā atbalsta mērķiem prioritārajā virzienā "Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja".
- VK: vēsturiski atzītu rādītāju dēļ īstenotajiem projektiem par 98 675 843 eiro jeb 20 % no kopējā finansējuma nav nosakāma ietekme uzņēmējdarbības attīstībā.
- VK: pašvaldības ne vienmēr veic visaptverošu, uz datiem un aprēķiniem balstītu uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomas analīzi.
- Revīzijas ziņojumā atklājusies plānošanas reģionu, LIAA un pašvaldību nepietiekama sadarbība.
Atbilstoši Valsts kontroles secinātajam nepietiekamā sadarbība ir viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav devuši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai.
Pašvaldības ekonomiskajā izaugsmē būtu varējušas ieguldīt kopumā pieejamo teju pusmiljardu eiro, tādējādi piesaistot privāto līdzieguldījumu un palielinot nodokļu ieņēmumus pašvaldību budžetos,
taču revīzijā secināts, ka lielākajai daļai projektu šobrīd ir negatīva finanšu atdeve.
Valsts kontrolieris: Bija unikāla, naudīga iespēja
"Ja mēs paskatāmies uz valsti kopumā, tad iepriekšējā struktūrfondu periodā Latvijai bija tāda unikāla iespēja un, jāsaka, diezgan naudīga iespēja daudz līdzekļu veltīt uzņēmējdarbības attīstībai un tieši reģionos. Kopumā bija pieejami divās programmās 450 miljoni eiro. (..) Tas, ko mēs šajā revīzijā uz septiņu pašvaldību piemēra arī skatījāmies, kādi ir šie rezultāti un vai ir izdevies, kā saka, uzņēmējdarbības uzgrieziens vai izrāviens reģionos, uz kuru tik daudz tika cerēts," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Revīzijā skatīti Ventspils, Daugavpils, Valmieras, Valkas, Aizkraukles, Ādažu un Salaspils piemēri.
Valsts kontrolieris arī norādīja, ka šie rezultāti bieži vien nav tik spoži, kā varbūt būtu gribējies, "jo mēs redzam, ka teju 70% no visiem īstenotajiem projektiem ir grūtības sasniegt sākotnēji cerētos rādītājus – gan radītās jaunās darbavietas, gan arī piesaistītās nefinanšu investīcijas no uzņēmējiem." Uz jautājumu, ko vietvaras dara nepareizi, vai varbūt ir kaut kas, ko nedara vispār, Korčagins atbildēja, ka daudzviet pašvaldības ir gājušas diezgan vienkāršu ceļu: "Proti, teju 70% no visa pieejamā finansējuma ir ieguldīts ielu un ceļu infrastruktūras atjaunošanā."
Būtu radītas jaunas darbavietas iedzīvotājiem, iespējas uzņēmējiem
"Valsts kontrole neapšauba, ka infrastruktūra pašvaldībās ir jāsakārto, taču nevar noliegt, ka finansējums vairāk izlietots citām vajadzībām, nevis tieši uzņēmējdarbības, tajā skaitā, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, kas radītu jaunas darba vietas iedzīvotājiem, iespējas uzņēmējiem un piesaistītu privātās investīcijas," teica Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Viņš arī sacīja, ka Valsts kontrole konstatējusi, – revidētajās pašvaldībās pēc projektu īstenošanas ik gadu veidojas negatīva bilance vismaz 1 019 904 eiro apmērā, kas saņemto aizņēmumu atmaksas laikā var sasniegt līdz pat 20 513 466 eiro.
"Ņemot vērā vēl pavisam nesen Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā konstatēto finanšu līdzekļu iztrūkumu, Valsts kontrole aicina pašvaldības izvērtēt īstenoto projektu ietekmi uz budžetu un nepieciešamības gadījumā ieviest šāda riska mazinošos pasākumus, lai pārskatāmā nākotnē nenonāktu līdzīgā situācijā," skaidroja Erdmanis.
ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pašvaldībām pirmo reizi bija pieejami finanšu resursi no vairākiem specifiskā atbalsta mērķiem (SAM) prioritārā virziena "Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja" ietvaros, tostarp lai palielinātu privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām un arī revitalizēt teritorijas, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām".
Pašvaldības, izmantojot pieejamo finansējumu, īstenojušas 229 investīciju projektus, kopumā ieguldot 489 839 170 eiro, tai skaitā 294 510 457 eiro ES līdzfinansējumu un 195 628 713 eiro nacionālo finansējumu. Taču tikai 32 % projektu aktivitātes ietver ēku būvniecību vai pārbūvi, kas rada jaunu telpu uzņēmējdarbībai – vietu, kur izvietot ražotni, iekārtas un radīt jaunas darbavietas.
Lai arī ceļu infrastruktūra nebija izcelta kā prioritāri risināma problēma mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai, tomēr faktiski lielākais finansējums tika novirzīts tieši šim mērķim.
Sadarbības partnerus komersantus nepiesaistīja
Investīciju projektus bija iespējams īstenot gan pašām pašvaldībām, veidojot universālu uzņēmējdarbības infrastruktūru un saņemot 85 % ES līdzfinansējuma, gan pašvaldībām piesaistot komersantu kā sadarbības partneri, veidojot uzņēmējdarbībai pielāgotu infrastruktūru, taču saņemot tikai līdz 55% līdzfinansējuma no ES fondiem, atzīst Valsts kontrole.
Tomēr sadarbības forma – piesaistot komersantu kā sadarbības partneri – netika īstenota nevienu reizi.
Tas nozīmē, ka faktiski visus iespējamos riskus un atbildību par projektos plānoto iznākumu rādītāju sasniegšanu uzņēmās pašvaldības,
komersanti nepiedalījās ar līdzfinansējumu un līdz ar to nav līdzatbildīgi par iznākuma rādītāju sasniegšanu.
Eiropas Komisija 2014.–2020. gada plānošanas periodā īpašu dalībvalstu uzmanību vērsa uz publisko investīciju efektivitātes vērtējumu, kas ir katras ES dalībvalsts atbildība. Lai gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) normatīvajos aktos iekļāva Valsts kontroles ieskatā labvēlīgu prasību pašvaldību īstenoto projektu iznākumu rādītāju atzīšanai par apstiprinātiem priekšlaikus, proti, divu gadu periodā pirms projektu pieteikumu iesniegšanas, ar mērķi paplašināt iespēju pašvaldībām pieteikt ES līdzfinansējumu pašvaldību īstenotiem projektiem, taču neradīja skaidru kontroles vidi, kā novērtēt intervences loģiku šajos projektos. Līdzīgi riski saskatāmi projektos, kuros iznākuma rādītāji sasniegti projekta īstenošanas laikā, vēsta Valsts kontrole.
Ar augstāko iespējamo produktivitāti?
Tas Valsts kontrolei rada bažas, vai ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā īstenotie projekti 98 675 843 eiro jeb 20 % no kopējā finansējuma ir ar visaugstāko iespējamo produktivitāti.
Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka
normatīvajā regulējumā paredzētais kontroles mehānisms nav pilnībā nodrošinājis, ka tiek izslēgti neefektīvi un neproduktīvi investīciju projekti.
Šobrīd vairākiem objektiem joprojām nav izdevies atrast nomniekus.
Viens no iemesliem šādai situācijai ir trūkumi pašvaldību attīstības plānošanas stratēģijās, kurās ne vienmēr ir iespējams identificēt uz datiem un aprēķiniem balstītu uzņēmējdarbības jomas problemātikas novērtējumu. Projektu ideju atlase norisinājās vairākās kārtās, un šo atlases procesu nodrošināja Reģionālās attīstības koordinācijas padome, kuras sastāvā nebija iekļauta LIAA. Tā nebija iesaistīta arī pašvaldību investīciju projektu realizācijas procesā un izsoles rīkošanā nomas objektiem.
Ko par revīzijas ziņojumu saka VARAM
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir iepazinusies ar Valsts kontroles izstrādāto lietderības revīzijas ziņojumu un norāda, ka revīzijā iegūtie secinājumi un ieteikumi sniedz vērtīgu pienesumu turpmākai uzņēmējdarbības vides attīstībai reģionos.
Vairākus revīzijas secinājumus VARAM jau esot identificējusi pirms revīzijas, kā rezultātā ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda līdzīgos uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstības pasākumos ir mainīti vairāki ar projektu atlasi un īstenošanu saistītie nosacījumi, lai ierobežota finansējuma apstākļos atbalstītu efektīvākos projektus un ES fondu finansējums pēc iespējas ātrāk nonāktu tautsaimniecībā.
"ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pašvaldībām pirmo reizi bija pieejams finansējums uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai – industriālo pieslēgumu ierīkošanai, komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un teritoriju labiekārtošanai, kā arī ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšanai. Lai gan tiešie ES fondu ieguldījumi komersanta darbavietu izveidē un komersanta pamatkapitāla palielināšanā projektu ietvaros netiek veikti,
pašvaldības kā sasniedzamos projektu rādītājus uzskaita tieši komersantu izveidotās darbavietas un piesaistītās privātās investīcijas," norāda VARAM.
ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, īstenojot 229 projektus uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai, jau radītas 4 934 jaunas darbavietas un piesaistītas privātās investīcijas vairāk nekā 371,76 miljona eiro apmērā. Lai gan iznākuma rādītāju sasniegšana turpināsies vēl četrus gadus un rezultatīvos rādītājus objektīvi varēs novērtēt tikai pēc 2028. gada, šie rezultāti jau apliecina publisko investīciju būtisko lomu ne tikai reģionu ekonomikas izaugsmē, bet arī dzīves vides uzlabošanā, informē ministrija.
VARAM ieskatā, vērtējot investīciju projektu atdevi, būtu vērtējams ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums pašvaldības budžetā, kā revīzijas laikā to analizēja Valsts kontrole, bet arī komersantu veiktās privātās investīcijas, kas ir nepieciešamas jaunu darbavietu izveidošanai. Tāpat arī citi projektu izmaksu un ieguvumu analīzē paredzētie sociālekonomiskie rādītāji, kas tiešā veidā nerada ieņēmumus pašvaldību budžetos, bet ir būtiski pašvaldību un reģionu ekonomiskajai izaugsmei, pievilcīgas un drošas uzņēmējdarbības vides sagatavošanai investoru piesaistei un jaunu darbavietu izveidei.
Finanšu ministrijas pasūtītā neatkarīgā izvērtējumā secināts, ka katrs investētais eiro šajos projektos dod ekonomisko atdevi tautsaimniecībā vairāk nekā 2,3 eiro apmērā, vēsta VARAM.
Īstenoto projektu ietvaros ir attīstīta uzņēmējdarbības publiskā infrastruktūra, tostarp izbūvēti industriālie pieslēgumi, labiekārtotas teritorijas un uzlabota ceļu infrastruktūra.
Šādi ieguldījumi ne tikai veicina uzņēmumu izaugsmi, bet arī padara pašvaldības pievilcīgākas jaunu investīciju un darbavietu radīšanai.
Publisko un privāto ieguldījumu mijiedarbība un kompleksas investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā pašvaldībā (no dažādiem avotiem), pārdomāti un efektīvi plānojot, ļauj ātrāk sasniegt izvirzītos mērķus un veicināt nodarbinātību reģionos.
Vienlaikus VARAM piekrītot revīzijā secinātajam – pašvaldībām ir jākoncentrējas uz tādu projektu izstrādi, kas spēj piesaistīt privātās investīcijas, līdz ar to nākotnē mazinot nepieciešamību piesaistīt publisko finansējumu.
