Viņš ierakstos sociālajos medijos pauž, ka tarifu apmērs varētu būt 25% visai produkcijai, kas ievesta ASV no šīm minētajām valstīm, ziņo britu raidsabiedrība BBC.
"20. janvārī kā vienu no saviem daudzajiem pirmajiem rīkojumiem es parakstīšu visus nepieciešamos dokumentus, lai Meksiku un Kanādu apliktu ar 25% tarifu visiem produktiem, kas tiek ievesti ASV," pavēstīja Tramps.
Prezidents arī norādīja, ka Ķīnai piemēros 10 procentu tarifu "papildu jebkādiem iepriekš piemērotiem tarifiem", tā reaģējot uz, viņaprāt, Ķīnas nespēju cīnīties ar fentanila kontrabandu, Trampa teikto citēja ziņu aģentūra AFP.
Spēkā joprojām ir nodevas Ķīnai, kas tika noteiktas Trampa pirmās administrācijas laikā un Džo Baidena administrācija tās nav atcēlusi. Tātad, šie desmit procenti pievienotos jau noteiktajai 25% nodevai, kas ieviesta iepriekš.
"Pirmkārt, tas ir uzbrukums Ķīnai un fentanilam. Meksikai un fentanilam. Kā arī Meksikai un Kanādai saistībā ar nelegālo imigrāciju. Tie bija divi lieli jautājumi viņa priekšvēlēšanu kampaņā," skaidroja aģentūras "Bloomberg" analītiķis Stīvens Engls.
"BBC News" sazinājās ar Meksikas un Kanādas ārlietu ministrijām, lai saņemtu komentārus, bet pagaidām tie nav sniegti.
Ķīnas vēstniecība ASV uzsvērusi, ka tirdzniecības karā neviens neuzvarēs. Savukārt Kanādas premjerministra vietnieces Kristijas Frīlendas paziņojumā minēts, ka Vašingtonas un Otavas ekonomikas attiecības ir būtiskas ASV energoapgādei, un tās nāk par labu amerikāņu strādniekiem. Kanāda turpināšot apspriest šos jautājumus ar jauno ASV administrāciju.
Tarifi ir svarīga Trampa ekonomiskās programmas daļa. Arī Trampa pirmo termiņu Baltajā namā iezīmēja agresīva un protekcionistiska tirdzniecības programma, kas bija vērsta pret Ķīnu, Meksiku un Kanādu, kā arī Eiropas Savienību (ES).
Trampa paziņojumi par tarifiem raisījuši bažas arī Eiropā. Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Roberts Hābeks norāda, ka arī Eiropas Savienībai jāgatavojas iespējamai muitas nodevu paaugstināšnai precēm no visām ES valstīm.
Būdams Baltajā namā, Tramps uzsāka visaptverošu tirdzniecības karu ar Ķīnu, nosakot ievērojamus tarifus simtiem miljardu dolāru vērtām Ķīnas precēm. Tolaik kā pamatojumu viņš minēja negodīgu tirdzniecības praksi, intelektuālā īpašuma zādzības un tirdzniecības deficītu.
Ķīna atbildēja ar atbildes tarifiem Amerikas produktiem, īpaši ietekmējot ASV lauksaimniekus.
ASV, Meksiku un Kanādu saista 30 gadus vecs brīvās tirdzniecības nolīgums, saukts par USMCA [angļu val. – United States-Mexico-Canada Agreement], kas jau pirmajā Trampa prezidentūras laikā tika pārskatīts. Tas notika, jo valsts līderis pauda neapmierinātību ar to, kā vienošanās ietekmē ASV uzņēmējus un jo īpaši – autoražotājus.
Trampa tuvākais loks uzstāj, ka tarifi ir noderīgs kaulēšanās instruments, lai mudinātu savus tirdzniecības partnerus vienoties par izdevīgākiem noteikumiem un atgrieztu ražošanu ASV.
Pārsteidzošākas ir nodevas kaimiņiem - kanādiešiem un meksikāņiem. Un gan tās, īpaši kombinācijā ar nodevām Ķīnai, var atspēlēties nelāgi, uzskata kā liberālie, tā konservatīvie ekonomisti.
"Daudzi ekonomisti, ar kuriem esmu runājis, saka, ka tas būs inflāciju ļoti veicinošs solis. Jo, ja paskatāmies uz Meksiku, Kanādu un Ķīnu, tie ar atrāvienu ir top3 lielākie ASV tirdzniecības partneri. Kanādas lielākais eksports uz ASV ir enerģija – gāze un jēlnafta. 57% eksporta ir enerģija, auto un patēriņa preces. Un auto un lauksaimniecības produktu piegādes ķēdes starp abām valstīm ir ļoti cieši integrētas," skaidroja "Bloomberg" analītiķis Stīvens Engls.
Ja Trampa solījumi noteikt muitas nodevas Kanādas un Meksikas precēm piepildīsies, tam varētu būt milzīga ietekme uz Japānas uzņēmumiem, kuru ražotnes atrodas šajās ASV kaimiņvalstīs. Par to paziņojis Japānas biznesa federācijas "KEIDANREN" priekšsēdētājs Tokura Masakadzu. Viņš arīdzan norādījis uz iespējamo atbildes soļu riskiem.
"Ja tāda ekonomiskā lielvara kā ASV palielinās muitas nodevu likmes, tas var novest pie atbildes soļiem, kas varētu ietekmēt daudzas citas valstis. Šie pretpasākumi būtiski ietekmēs arī ASV.
Kā vienmēr esam teikuši, mēs ceram, ka ASV izmantos savu līderību, lai veicinātu brīvu un atvērtu ekonomisko kārtību, kuras pamatā ir starptautiskie tirdzniecības noteikumi," sacīja Masakadzu.
Vēl gan jāņem vērā, ka vairāki posteņi Trampa administrācijā, kas atbildēs par ekonomikas jautājumiem, nav aizpildīti, tādēļ nekas nav akmenī kalts un Trampa plāni var mainīties gan pašā pamatā vai arī kādās niansēs, runājot, piemēram par to, cik lielas nodevas un tieši kurās nozarēs tiks noteiktas. Arī vienam no galvenajiem nodevu faniem, bijušajam ASV tirdzniecības pārstāvim Robertam Laithizeram Tramps vēl nav atradis vietu savā administrācijā. Vismaz ne oficiāli.
Iepriekš izskanēja runas, ka Laithizers tiks virzīts finanšu ministra amatam, taču daudziem par pārsteigumu Tramps amatam izvirzīja hedžfondu menedžeri Skotu Besentu, kuram nav tik protekcionistiska nostāja kā Laithizeram.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notika 2024. gada 5. novembrī. Tajās uzvarēja bijušais ASV prezidents, republikāņu kandidāts Donalds Tramps, sakaujot līdzšinējo ASV viceprezidenti, demokrāti Kamalu Harisu. Tramps amatā stāsies nākamā gada 20. janvārī.
Tramps pirmajā uzrunā solīja "zelta laikmetu" Amerikai, norādot, ka savas prezidentūras laikā ASV liks pirmajā vietā. Tikmēr Kamala Harisa, atzīstot zaudējumu vēlēšanās, aicināja amerikāņus pieņemt rezultātu, lai varētu īstenot miermīlīgu varas nodošanu Trampam.
Eksperti uzskata, ka Trampa panākumu atslēga vēlēšanu kampaņā bija konservatīvisms, kā arī ekonomikas un migrācijas jautājumu aktualizēšana.
