Latvijas valstij kopumā pieder vairāk nekā 60 dažādas kapitālsabiedrības. Un, vērtējot pret mūsu salīdzinoši nelielās ekonomikas apjomu, tas ir vairāk nekā vidēji citās attīstītās valstīs. Tādēļ pastāv iespēja šo uzņēmumu skaitu samazināt. Tā uzskata par jautājumu atbildīgā Saeimas komisija, kas kopš vasaras vērtē valstij piederošo kompāniju lietderību dažādās nozarēs.
"Ir virkne kapitālsabiedrību, kuras noteikti varētu pildīt valsts iestādes funkcijas. Mēs jau daudzu valsts kapitālsabiedrību nosaukumos to dzirdam – fonds, direkcija, centrs utt.," stāstīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Gatis Liepiņš ("Jaunā Vienotība").
"Agrāk šīs kapitālsabiedrības ir bijušas kā valsts iestādes vai ieņēmušas citu formu. Un tad ir rasts kaut kāds iemesls, kādēļ tās pārveidot par kapitālsabiedrībām.
Neformāli runājot, esmu dzirdējis, ka galvenais iemesls – nu lai mēs varētu maksāt, pieņemsim, lielāku atalgojumu speciālistiem.
Tas nedrīkst būt iemesls, lai tāpēc dibinātu kapitālsabiedrību," sprieda Liepiņš.
Par Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldību atbild Valsts kanceleja. Saeima tai uzdevusi sadalīt valstij piederošos uzņēmumus trīs grupās. Proti, ir komerciālas valsts kompānijas, kas konkurē ar privātiem spēlētājiem tirgū, piemēram, "Tet" vai "Latvijas Mobilais telefons". Otrajā grupā ir uzņēmumi, kas arī konkurē tirgū, taču pamatā darbojas ar budžeta finansējumu.
"Piemēram, tās ir kultūras jomas kapitālsabiedrības. Piemēram, teātris vai koncerta organizācija. Skaidrs, ka tirgū ir arī citi spēlētāji un ar tiem ir jākonkurē," norādīja Valsts kancelejas Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne.
Un trešā grupa ir no budžeta finansētas kapitālsabiedrības, kas darbojas monopola apstākļos. Tieši šī grupa, deputātu ieskatā, būtu tā, kura būtu jāizvērtē.
"Teiksim, CSDD – Ceļu satiksmes drošības direkcija, – ko viņi dara? Viņi eksaminē un uztur valsts reģistru. Nu eksaminē un valsts reģistru uztur arī dažādas valsts iestādes," norādīja Liepiņš.
Valsts kancelejai šis izvērtējums jāsagatavo vien līdz nākamā gada beigām. Taču aptaujātie komisijas deputāti uzskata, ka pārmaiņām vajadzētu būt vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā. Attiecīgi pēc šo grupu sadalīšanas būs jārīkojas ātri un izlēmīgi. Papildus tam vēl viena problēma šajos uzņēmumos ir arī ieceltās valdes un padomes. Tajās strādā daudz ministriju ierēdņu.
"Manuprāt, tā ir absolūti ačgārna situācija, ka mēs it kā esam atraduši kādas, es nezinu, TOP 10, TOP 20 personas Latvijā, kuras nu tagad pa visām kapitālsabiedrībām ir tā kā tie ģēniji neaizvietojamie. Tas noteikti ir pārvērtējams jautājums," uzskata Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekle Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie").
Atsevišķu, mazāku kapitālsabiedrību gadījumā varētu izvērtēt arī to, vai tajās maz šādas padomes nepieciešamas. Un, tās likvidējot, teorētiski varētu ietaupīt.
