EK nākusi klajā ar pirmo Eiropas pusgada rudens paketi, kopš 2024. gada aprīlī stājās spēkā plaši un vispusīgi reformētā ES jaunā ekonomikas pārvaldības sistēma. Tas ir būtisks solis reformas mērķu sasniegšanā, lai sistēmu padarītu vienkāršāku, pārredzamāku un efektīvāku un lai palielinātu valstu līdzdalību.
Jaunā sistēma palīdz dalībvalstīm panākt makroekonomisko stabilitāti, izaugsmi un fiskālo stabilitāti. Tā arī veicina reformas un investīcijas, kas liks pamatus ilgtermiņa ekonomikas stabilitātei un ilgtspējīgai izaugsmei. Visbeidzot, tā palīdz veidot noturīgāku, taisnīgāku, konkurētspējīgāku un drošāku ES ekonomiku iedzīvotāju labā.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") atzina, ka Latvijā ir nopietni ekonomiskie izaicinājumi:
"Ekonomika būtībā stagnē. Tajā pašā laikā budžeta deficīts balansē ap 3% no iekšzemes kopprodukta robežas. Līdz ar to lielas manevra iespējas nav, un Latvija jau nākamā gada budžeta projektā ir veikusi zināmus konsolidācijas pasākumus, lai nodrošinātu, ka budžeta deficīts tomēr ir zem 3% no IKP. Kopumā, ja skatāmies uz ekonomisko situāciju, tad trīs Baltijas valstīs atšķiras. Jāsaka, ka Lietuvā tomēr saglabājas labāki izaugsmes tempi nekā pārējā Baltijā.
Tā ka Latvijas ekonomika, ja salīdzina ar Lietuvu un Igauniju, ir kaut kur pa vidu."
Vienlaikus Dombrovskis informēja, ka Latvijas 2025. gada valsts budžeta plāna projekts atbilst ES fiskālajām noteikumiem. Tāpat EK ir pozitīvi novērtējusi Latvijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu no 2025. līdz 2028. gadam, kurā ir paredzēts vidējais budžeta neto izdevumu pieaugums 4,1% apmērā, kā arī iekļautas reformas un investīcijas, kas risina galvenos izaicinājumus, kas identificēti Eiropas Semestra rekomendācijās.
EK novērtējusi 2025. gada budžeta plānu projektus, ko iesniegušas 17 eirozonas dalībvalstis, un ir pārbaudījusi, vai tie ir piemēroti pirmie soļi attiecīgo vidēja termiņa plānu īstenošanā.
Vērtējot budžeta plānu projektus, EK galvenokārt pievēršas neto izdevumu pieaugumam 2024.–2025. gadā,
novērtējot, vai neto izdevumi nepārsniedz dalībvalstu vidēja termiņa plānos noteiktos maksimālos apjomus, ja šāds plāns ir pieejams un atzīts par atbilstošu jaunajai sistēmai.
Astoņas eirozonas dalībvalstis ir nodrošinājušas atbilstību fiskālajiem ieteikumiem, savukārt septiņas nav pilnībā nodrošinājušas atbilstību, viena nav nodrošinājusi atbilstību un attiecībā uz vienu valsti pastāv risks neatbilst ieteikumam:
- novērtēts, ka Grieķija, Kipra, Latvija, Slovēnija, Slovākija, Itālija, Horvātija un Francija ir nodrošinājušas atbilstību ieteikumiem, jo tiek prognozēts, ka to neto izdevumi nepārsniegs maksimālos apjomus;
- novērtēts, ka Igaunija, Vācija, Somija un Īrija nav pilnībā nodrošinājušas atbilstību ieteikumiem, jo tiek prognozēts, ka to gada (Somija, Īrija) un/vai kumulatīvie (Igaunija, Vācija, Īrija) neto izdevumi pārsniegs attiecīgos maksimālos apjomus;
- novērtēts, ka Luksemburga, Malta un Portugāle nav pilnībā nodrošinājušas atbilstību ieteikumam: lai gan to neto izdevumi tiek prognozēti maksimālo apjomu robežās, šīs valstis saglabās enerģētikas ārkārtas atbalsta pasākumus, nevis līdz 2024.–2025. gada ziemai tos pakāpeniski pārtrauks, kā ieteikusi padome;
- novērtēts, ka Nīderlande nav nodrošinājusi atbilstību ieteikumam, jo tiek prognozēts, ka neto izdevumi pārsniegs maksimālos apjomus;
- novērtēts, ka Lietuvai pastāv risks neatbilst ieteikumam, jo tiek prognozēts, ka neto izdevumi pārsniegs tempu, kādu komisija uzskatītu par piemērotu pirmo soli jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas īstenošanā.
