"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018. gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018. gadā "ABLV Bank" zaudēja savu bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.
Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku.
"ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecība.
Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams, tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.
ASV vēstniecības Latvijā pārstāvji skaidro, ka kopš 2018. gada Latvija ir pieņēmusi vērienīgas likumdošanas un regulējošo noteikumu reformas, kuras samazināja nerezidentu depozītu aktivitāti – galveno naudas atmazgāšanas risku avotu – un spēcināja AML/CFT pilnvaras un institucionālās spējas. Visā šajā procesā ASV un Latvija cieši sadarbojās, daloties tehniskajā palīdzībā un zināšanās, lai uzlabotu Latvijas finanšu sistēmas drošību.
ASV vēstniecība Latvijā atgādina, ka reformu laikā 2018. gada aprīlī Latvijas valdība pārcēla Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) no Ģenerālprokuratūras pārraudzības, piešķirot FID neatkarību un autonomiju. 2018. gada novembrī Latvijas valdība paplašināja finanšu uzrauga (agrāk Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas tika iekļauta Latvijas Bankā 2023. gada janvārī) atbildības jomu, lai uzlabotu AML/CFT uzraudzību finanšu un kapitāla tirgus sektoros.
Tāpat 2019. gadā Latvijas valdība grozīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, ieviešot amatu piemērotības pārbaudi banku augstākajai vadībai un klientu izvērtēšanas darbiniekiem, prasību pārtraukt darījumu attiecības ar jebkuru klientu, kurš neiztur pienācīgu pārbaudi, aizliegumu atvērt un uzturēt anonīmus kontus, "patiesā labuma guvēja" definīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā netiešu kontroli.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma grozījumi arī paredzēja klienta izpētes (KYC) un klienta pienācīgas pārbaudes (CDD) prasību precizēšanu, pievienojot papildu nozares, kurām jāievēro KYC/CDD, un ieviešot pastāvīgu uzraudzību un finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudi prasību Valsts ieņēmumu dienestam sniegt informāciju par politiski nozīmīgām personām, viņu radiniekiem un pietuvinātajām personām pastiprinātas pienācīgas pārbaudes prasību klientiem no augsta riska jurisdikcijām, ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem prasību paplašināšanu, valsts banku regulējošās iestādes pilnvarošanu atsaukt banku licences vai citādi apturēt to uzņēmējdarbību.
Savukārt 2021. gadā Latvijas valdība ieviesa turpmākas izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, tostarp AML/CFT regulējuma un uzraudzības paplašināšanu, lai aptvertu papildu uzņēmumu un juridisko personu veidus, nekustamo īpašumu aģentu un brokeru iekļaušanu kā subjektus, kuriem jāievēro AML/CFT prasības, nepārtrauktas un pastāvīgas apmācības prasību tiem subjektiem, kuriem ir ar AML/CFT saistīti pienākumi, pausts vēstniecības paziņojumā.
Tāpat 2021. gada grozījumi likumā paredzēja prasību, ka patiesie labuma guvēji nedrīkst būt notiesāti par starptautiskiem noziegumiem vai noziegumiem pret valsti, finanšu iestāžu izmantoto riska novērtējuma izraisītāju paplašināšanu, kā arī jaunu rīku un programmatūras ieviešanu, lai palīdzētu pienācīgi pārbaudīt un iesniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem.
Latvijas pārstāvji: Šis paziņojums stiprina uzticību valsts finanšu sistēmai
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauda, ka šis ir ļoti svarīgs paziņojums.
"Tam ir milzīga nozīme Latvijas reputācijai starptautiskajos finanšu tirgos. Tas, ka tā rezolūcija šobrīd ir atcelta, norāda to, ka Amerikas finanšu sektora uzraugi uzticas Latvijas finanšu sistēmai un piekrīt tam, ka viņa ir godprātīgs finanšu sistēmas dalībnieks un tātad ar Latviju var ekonomiski sadarboties," sacīja ministrs.
Ašeradens arī norādīja, ka vēl otrs process, kas tiek risināts paralēli. Proti, tagad ejam cauri Eiropas valstu finanšu uzraudzības institūcijas "Moneyval" sestajai novērtēšanas kārtai un ir cerības pavasarī saņemt pozitīvu ziņojumu.
Laikā, kad notika ABLV Bank skandāls, šī institūcija lielāko daļu kritēriju novērtēja negatīvi. Tagad sadarbībā ar daudzām institūcijām turpinās darbs, lai pavasarī ziņojums par Latviju būtu pozitīvs
Arī Latvijas Bankas pārstāvji vērtē, ka "FinCen" paziņojuma atsaukšana ir augsts novērtējums Latvijas paveiktajam finanšu noziegumu apkarošanā un liels solis mūsu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanā.
Centrālajā bankā norāda, ka pēdējos gados Latvijas banku sektorā notikusi nozīmīga transformācija. Tās bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, ir mainījušas biznesa modeļus, atsevišķas bankas konsolidējušas darbību vai pārtraukušas kredītiestādes pakalpojumu sniegšanu.
Arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis uzver, ka šī ziņa ir pozitīva, piebilstot, ka, pabeidzot "Moneyval" pārbaudes mēs attālināsimies no riska zonas aizvien vairāk. Taču Latvijā joprojām esot pietiekami daudz uzņēmēju un iebraucēju, kas labprāt atgrieztos pie vecās kārtības, tāpēc darāmā vēl daudz.
KONTEKSTS:
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas kopš 2023. gada ir pievienota Latvijas Bankai, padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018. gada 12. jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018. gada februāra vidū paziņotais, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".