Panorāma

Vecmātes un zobārsti turpmāk drīkstēs atvērt darbnespējas lapu

Panorāma

Panorāma

Ar valsts aizdevumu Rēzekne atdos parādus būvniekiem

Ar valsts aizdevumu Rēzekne atdos parādus būvniekiem

Pēdējās dienas aizvadot atlaistajai Rēzeknes domei, varas grožus finanšu problēmās iestigušajā pilsētā gatavojas pārņemt pagaidu administrācija. Šo pārmaiņu vidū zaļā gaisma dota pašvaldībai nepieciešamā aizdevuma piešķiršanai. Otrdien valdība no valsts budžeta nolēma novirzīt tai 4 miljonus eiro, ar ko Rēzeknei segt pagājušā gada parādus. Bet arī ar to finanšu problēmas pilsētā vēl nav atrisinātas.  

ĪSUMĀ:

  • Finanšu grūtībās nonākusī un nu jau atlaistā Rēzeknes dome no valsts saņems 4 025 209 eiro.
  • Šo naudu maksās vairākiem būvuzņēmumiem, bet pamatā SIA "Arčers" par spa centra būvniecību.   
  • FM: Rēzeknes dome uzņēmās saistības, neparedzot tam finansējumu.
  • Parāds valstij rēzekniešiem būs jāmaksā 15 gadus.
  • Nauda soda procentu nomaksai būs jāmeklē pēc domes atlaišanas ieceltajai administrācijai.  
  • Administrācijas vadītāja: Būs jāpēta situācija uz vietas, nav izslēgta izdevumu mazināšana.

Parāds valstij rēzekniešiem būs jāmaksā 15 gadus

4 025 209 eiro ir naudas summa, ko tuvākajās dienās valsts pārskaitīs Rēzeknes pašvaldībai ar noteikumu, ka valsts budžeta finansējums ceļos tālāk vairākiem būvuzņēmumiem, bet pamatā vienam – SIA "Arčers" par spa jeb rekreācijas centra būvniecību, jo būvnieki darbu padarījuši, bet samaksu par to nav saņēmuši.

"Par kļūdām es laikam nerunāšu, bet pēc būtības, ja runājam par finanšu pieprasījumu, kas tagad tiks piešķirts pašvaldībai caur stabilizācijas procesu, [runāts] bija jau augusta mēnesī. Tas jau bija augusta mēnesī pagājušogad," norādīja Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai").

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka ("Jaunā Vienotība") savukārt uzsvēra, ka

"iemesls, kāpēc mēs vispār līdz šai situācijai esam nonākuši, ir Rēzeknes pilsētas domes rīcība, noslēdzot līgumu un uzņemoties saistības, neparedzot tam finansējumu".

Kad īsti sākās Rēzeknes pašvaldības finanšu problēmu šķetināšana, katrai pusei versijas atšķiras, taču gan Finanšu ministrija, gan Rēzeknes dome ir vienisprātis – process bijis ilgs, komplicēts un nekas vēl nav beidzies. Parāds valstij rēzekniešiem būs jāmaksā 15 gadus.

Nauda soda procentu nomaksai būs jāmeklē jaunajai administrācijai

Aizejošās domes priekšsēdētājs neizslēdz, ka kandidēs pēc gada plānotajās pašvaldību vēlēšanās. Līdz tām strādās pagaidu administrācija. Tās vadītāja Guna Puce prognozē, ka nākamnedēļ varētu uzsākt darbu. 

"Mēs, protams, ar politiku nenodarbosimies un apzināmies, ka neesam tautas ievēlēti. Būs arī noteikti grūtāki lēmumi, bet skatīsimies gan no iedzīvotāju interesēm, gan stingri no likuma rāmja," norādīja Guna Puce.

Aleksejs Stecs pauda, ka aizvadītajos mēnešos par nesamaksātajiem rēķiniem uzkrājusies soda nauda. Aizdevums to nesedz, nauda būs jāmeklē nu jau jaunajai pagaidu administrācijai.

"Es uzskatu, ka mēs izdarījām pietiekoši lielu darbu, lai finanšu situāciju stabilizētu pilsētā. Kas tālāk, nu, tas ir jāpēta.

Nevar vienkārši pateikt, ka no augusta visa administrācija pāries uz četrām darba dienām. Tas ir ļoti rūpīgi jāskatās," sacīja Aleksejs Stecs.

Guna Puce arī pieļāva, ka "tā reālā situācija jau atklāsies, kad būsim tur reāli uz vietas. Pēc sarunām ar darbiniekiem, iespējams, būs kādas sfēras, kur būs jāveic papildu pārbaudes, iedziļināšanās. Nav izslēgta kāda izdevumu samazināšana."

Ne administrācijas vadītāja, ne abiem viņas vietniekiem Rēzeknes pašvaldība nebūs vienīgā darba vieta. Lēmumi gan būs jāpieņem atklātās sēdēs. 

KONTEKSTS:

Rēzeknes domes deputātu vairākums nolēmis Satversmes tiesā apstrīdēt Saeimas pieņemto likumu, kas paredz atlaist pilsētas domi, jo pašvaldības koalīcijas deputāti šo procesu dēvē par politisku izrēķināšanos. Arī Saeimas Juridiskais birojs jau iepriekš nesaskatīja juridiski pietiekamu pamatojumu pašvaldības domes atlaišanai, tomēr Saeimas vairākums 20. jūnijā nolēma Rēzeknes domi atlaist.

Rēzekne pērn vasaras beigās nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.

Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu piecu miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.

Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu. Pēc budžeta apstiprināšanas dome ievēlēja arī jaunu priekšsēdētāju – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai").

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti