Eiropas Komisija (EK), veicot pēdējos 20 gados lielāko reformu, ierosinājusi pārskatīt Eiropas Savienības farmācijas tiesību aktus. EK tiesību aktus vēlas padarīt dinamiskākus, elastīgākus un labāk pielāgotus iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām visā Eiropas Savienībā.
Plāno veicināt konkurenci
Tādēļ reformas rezultātā EK cer mazināt zāļu trūkumu, padarīt tās cenas ziņā pieejamākas un nodrošināt inovatīvākas zāles. EK norāda, ka Eiropas Savienībā reģistrētās zāles joprojām pietiekami ātri nesasniedz pacientus un nav vienlīdz pieejamas visās dalībvalstīs.
Reformas mērķis ir izveidot zāļu vienoto tirgu, nodrošinot, ka visiem pacientiem visā Eiropas Savienība ir savlaicīga un vienlīdzīga piekļuve drošām un efektīvām zālēm par pieņemamu cenu.
EK arī vēlas krasi samazināt administratīvo slogu, būtiski paātrinot procedūras un samazinot zāļu atļauju piešķiršanas termiņus, lai zāles ātrāk nonāktu pie pacientiem. Tāpat EK ar reformu cer uzlabot pieejamību un nodrošināt, ka zāles vienmēr var tikt piegādātas pacientiem neatkarīgi no tā, kur viņi Eiropas Savienībā dzīvo.
Eiropas Komisija ar šo reformu grib samazināt zāļu ražotāju tirgus ekskluzivitātes periodu (laika posmu, pirms zāļu ražotājs saskaras ar patentbrīvo zāļu ražotāju konkurenci) no 10 uz astoņiem gadiem.
Farmācijas nozare jau paudusi savu neapmierinātību, sakot, ka zāļu palaišanu tirgū bieži aizkavē sarunas par cenām un ka tas apdraudēs inovācijas. Nozare brīdina: ekskluzivitātes samazinājums var nozīmēt, ka Eiropa zaudēs jaunas zāles tādu slimību ārstēšanai kā sirds slimības un vēzis.
Nevienlīdzība starp ES dalībvalstīm
ES veselības komisāre Stella Kirjakidu uzskata, ka reforma radīs "vienotu zāļu tirgu" Eiropā ar labāku pieejamību pacientiem, tai pašā laikā veicinot inovācijas.
Piemēram, pastāv liela plaisa starp tādām valstīm kā Vācija, Austrija un Dānija, kur līdz 2018. gadam tika laisti tirgū vairāk nekā 100 jauni medikamenti, kas apstiprināti iepriekšējos divos gados (2015–2017), un Latvija, kur tajā pašā laika posmā tirgū tika laistas tikai 11 zāles.
"Kamēr pacientiem Rietumeiropā un lielākajās dalībvalstīs ir pieeja 90% jauno medikamentu, Eiropas Savienības austrumos un mazākajās valstīs tas veido tikai 10%.
Un ir ES pilsoņi, kam jāgaida, sākot no četriem mēnešiem līdz vairāk nekā diviem trim gadiem uz šīm zālēm. Tas nav pieņemami," uzsvēra Kirjakidu.
Reforma paredz arī veicināt jaunu antibiotiku izstrādi, lai aizsargātu pret pieaugošajiem pretmikrobu rezistences draudiem, kas ES valstīs izraisa 35 000 nāves gadījumu gadā.
Plāns paredz uzlabot Eiropas "stratēģisko autonomiju" zāļu jomā. Daudzas pamata zāles, piemēram, paracetamols, lielākoties tiek importētas.
Brisele vēlas novērst arī citu zāļu deficītu, ko pieredzējām ziemā, izveidojot kritisko zāļu sarakstus, kuru ražotājiem būs stingrākas uzraudzības un ziņošanas prasības.
