Solidaritātes nodoklis bankām, no kura kopumā trīs gados valsts budžets varētu iegūt ap 223 miljoniem eiro, izveidots diviem mērķiem. Pirmais – lai finansētu valsts aizsardzību.
"Specifiski, kuras pozīcijas tiks no šiem ieņēmumiem nofinansētas, par to mēs neesam runājuši. Atklāti sakot, arī es neuzskatu, ka tur ar man vai no "Progresīvo" puses mums tik būtiski būs jāskatās, pats svarīgākais ir, ka likums to nosaka," stāsta Saeimas Budžeta un finanšu komisijas loceklis Andris Šuvajevs ("Progresīvie").
Otrais mērķis – lai veicinātu kreditēšanu Latvijā. Proti, bankas, ievērojami veicinot savus aizdošanas apjomus, nodoklim varēs saņemt līdz pat 50 % lielu atlaidi. Tieši šis aspekts arī ir viens no galvenajiem, kādēļ par nodokļa piemērošanu jau šobrīd netiek runāts arī nebanku kreditētāju sektoram, jo tas attiektos arī, piemēram, uz ātrajiem kredītiem.
"Nedod Dievs, viņi dos vairāk kredītus. Bet tai pašā laikā viņi arī šai finanšu sektorā ir un iegūst no tā, ka "Euribor" vēl ir salīdzinoši augstu," teic Saeimas Budžeta un finanšu komisijas loceklis Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts").
Papildus tam tiek gaidīts Satversmes tiesas lēmums, kur tiek skatīts, vai bankas un nebankas vērtējamas līdzīgi.
Tas varētu ietekmēt arī nodokļa ieviešanu. Tomēr kopumā koalīcijas deputāti iespēju nākotnē piemērot šādu solidaritātes nodokli arī nebanku kreditētājiem neizslēdz.
"Ja Satversmes tiesas lēmums to atļaus, tad arī to varēs darīt. No savas puses, protams, es to pilnībā atbalstītu," norāda Šuvajevs.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas loceklis Harijs Rokpelnis (ZZS) saka: mēs zinām, ka ātrie kredīti ir sērga.
"Tiesa, tur gan arī tas sektors jau ir sadalījies. Un ir nebanku kreditētāji, kas adekvāti ar fiksētām likmēm kreditē arī nekustamos īpašumus, arī reģionos.
Tā ka te jautājums vairs nav tikai, kā mēs klasiski saprotam ar īsziņas kredītiem, tas sektors jau ir plašāks," viņš piebilst. Esot, protams, peļņas pieauguma apmērs. "Ja tas ir novērojams, tad, protams, var meklēt risinājumus, kā šo veidot," saka Rokpelnis.
Papildus diskusijām par solidaritātes nodokli deputāti pirmdien, 15. novembrī, turpināja skatīt iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžetam. Komisijā bez lielām debatēm apstiprināti koalīcijas iesniegtie priekšlikumi un pretēji – noraidīti – opozīcijas iesniegtie.
KONTEKSTS:
Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus būs pienākums veikt solidaritātes iemaksu. To paredz valdības otrdien, 8. oktobrī, akceptētais Solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas vēl jāskata Saeimā.
Izstrādātais modelis paredz, ka kredītiestādes palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinās finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām. Iemaksu palielinājums varēs notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksas maksājumus valsts budžetā, vai netieši, būtiski palielinot kreditēšanas apjomus un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu.
Vienlaikus tiek piedāvāts arī atlaižu modelis, kas piesaistīts kredītiestāžu kreditēšanas pieauguma rādītājam. Paredzēts, ka atlaide var sasniegt pat 100% no maksājamās iemaksas, ja kredītiestādes kreditēšanas apjomi būtiski pieaug.
