No nākamā gada pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa vairs netiks ieskaitīta pašvaldību kontos. Šis ir viens no strīdus āboliem starp pašvaldībām un Finanšu ministriju, taču jebkuri argumenti atduras pret Eiropas fiskālās politikas argumentiem.
"Protams, situāciju padara sarežģītu tas, ka mēs runājam par jauno ekonomikas pārvaldības modeli, ko ir noteikusi Eiropas Savienība – modeli, kas attieksies uz visiem. Gan uz valsti, gan uz pašvaldībām. Un tad tas, kā mēs šai kopīgā sistēmā ierakstīsimies, – tās būs smagas diskusijas," skaidro ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisāre.
Otrs – jaunās nodokļu politikas sekas, kuras 150 miljonu eiro apmērā valsts pašvaldībām gan sola kompensēt pilnībā.
"Vismaz pēdējo trīs gadu laikā valsts pusē nodokļu ieņēmums ir pieaudzis par 62 procentiem, pašvaldību – 27 procenti. 39% pašvaldību nepietiek finansējuma tām valsts uzliktajām funkcijām, kas bija jānodrošina," uzsver Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Vai šis ir vienošanās vai domstarpību protokols – tas būs skaidrs tikai nākamo ceturtdien, 3. oktobrī, kad nākamā gada budžets būs Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēdes darba kārtības jautājums numur viens. Tālāk secīgi sekos virzīšana uz Ministru kabinetu un Saeimu.
