Laikus gatavojoties pārmaiņām, uzņēmēji un nozares pārstāvji diskutēja par aktualitātēm un to, cik strauji mainās pieeja mūsdienu kokapstrādē un kādi speciālisti būs nākotnē nepieciešami.
Tehnoloģijas nozarē mainās, arvien parādās jaunas iespējas, kā apstrādāt koku gan būvniecības vajadzībām, gan mēbeļu galdniecībā, gan dizainā, norādīja Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma Galdniecības un restaurācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Mednieks. Jaunais Tehnoloģiju centrs būs izrāviens izglītībā.
"Mēs varēsim piesaistīt vairāk audzēkņu, jo būs moderns centrs ar jaunām darba mašīnām un tehnoloģijām. Skolotājiem tur strādāt būs gluži kā paradīzē," ieskicēja Mednieks.
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma direktore Dace Cine uzsvēra jaunā tehnoloģiju centra nozīmi, apmācot ne tikai audzēkņus, bet arī pedagogus. Blakus atrodas Adatu fabrikas kvartāls – Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle, arī kokapstrādes demo centrs, tādējādi Kuldīga kļūs par kokapstrādes nozares izglītības stūrakmeni Kurzemes reģionā. Tie ir atsevišķi projekti, taču atrodas viens otram blakus un varēs strādāt ciešā sasaistē.
"Ņemot vērā, ka valsts un Eiropas Savienība (ES) iegulda apjomīgu līdzekļus jaunā Tehnoloģiju centra būvniecībā, kur puse no jaunā tehnoloģiju centra ir mērķēta kokizstrādājumu izglītības programmām, ir svarīgi kopdarbā ar uzņēmējiem saprast, kā pēc iespējas efektīvāk šo centru izmantot cilvēku resursu izglītībai nozares izaugsmei," sacīja Cine.
Kopējais projekta finansējums sasniedzis deviņus miljonus eiro, to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, skaidroja tehnikuma direktore. Tehnikumam līdz šim attīstībai nebija izdevies piesaistīt lielus finanšu līdzekļus. Tam būs divi virzieni – līdzās kokapstrādei būs ēdināšanas nozare un mācību restorāns.
"Līdz šim ES finansējums tehnikumam nebija piešķirts. Viens centra bloks paredzēts pārtikas produktu ražošanas izglītības programmu apmācībai – otrs kokizstrādājumu, restaurācijas un mēbeļu dizaina programmu īstenošanai. Būs auditorijas, mikrobioloģijas laboratorija, būs sadarbība ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, tas būs kampuss, kurā atradīsies izglītības programmas pēc devītās klases, kā arī mūžizglītība, ko tehnikums īsteno Kuldīgā, Rojā, Jaunpilī, Aizputē un Alsungā," skaidroja Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma direktore.
Latvijā šajā nozarē strādā dažādi uzņēmumi, tāpēc situācija un vajadzības ir atšķirīgas, bet sadarbība izglītībā ir jāstiprina, norādīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors un tehnikuma pārstāvis Arturs Bukonts.
"Katrs uzņēmējs nodarbojas ar specifisku produktu, pats uzņēmuma izmērs ir dažāds nodarbinātības un produkcijas izlaides ziņā. Taču viens ir skaidrs – ir jāpalielina jauniešu piesaiste Kuldīgas tehnikumam, kas interesējas par mēbeļu galdniecību un ar to saistītajām specializācijām. Otrs – mums vēl vairāk jāiesaistās satura īstenošanā gan vietējiem uzņēmējiem, gan mums kā organizācijai, pēc tam arī kvalitātes novērtēšanai, ja mēs domājam par eksāmeniem.
Kaut arī es vienmēr saku, ka svarīgāki par betonu un dzelžiem ir cilvēki, kuri būs šajā mājā, ir skaidrs, ka infrastruktūra parāda attīstību cilvēkam no malas. Mēs redzam, kā Kuldīgas pašā centrā uzplaukst izglītības iestāde, tā piesaistīs gan jauniešus, gan pieaugušos, kuri varēs apgūt sev interesējošās prasmes un zināšanas," skaidroja Bukonts.
SIA "Pretpils" uzņēmuma vadītājs no Talsiem Andris Rorbahs norādīja, ka uzņēmums nodarbojas ar būvniecību un paralēli ar galdniecību. Viņaprāt, viens no uzdevumiem ir rosināt jauniešu interesi par izglītības un nākotnes darba iespējām. Darbaroku trūkums ir problēma visā Latvijā: "Mēs ražojam logus, durvis, kāpnes, ir dažādu veidu līstes, ko nevar nopirkt.
Nav jau nekāds noslēpums, ka daudz darbspējīgu cilvēku izbrauc uz ārzemēm. Tas, protams, ir viņu ziņā. Jā, cilvēku resursu trūkst."
Uzņēmējiem nāksies sadarboties vēl ciešāk jautājumā par prakšu iespējām.
Jaunā Tehnoloģiju centra būvniecību plānots pabeigt šī gada nogalē, taču iekārtu iepirkums notiks 2024. gadā.
Vienlaikus tas būs ieguvums vecpilsētai, jo tiks sakārtota ēka vēsturiskajā centrā, kas līdz šim vairāk līdzinājās graustam. Padomju laikā tur atradusies slimnīca un dzemdību nodaļa.
