Indriksone kopā ar citām Ekonomikas ministrijas amatpersonām trešdien noslēdz trīs dienu vizīti Kijivā, kuras laikā bijušas tikšanās gan Ministru kabinetā, gan plaša programma Černihivas apgabalā, kuru Latvija uzņēmusies palīdzēt atjaunot un šim mērķim ir atvēlēti pieci miljoni eiro.
Latvija meklē veidus, kā palīdzēt Ukrainai
Latvijas delegācija trešdien tikās arī ar divām Ukrainas uzņēmējus pārstāvošām organizācijām, kuru laikā liela uzmanība veltīta jautājumiem, kā Latvija varētu palīdzēt Ukrainas preču eksportam.
"Saražot viņi var, ukraiņi ir atjaunojuši pat 85% no uzņēmumu darbības, bet piegāžu ceļi ir slēgti. Viņi faktiski ir tādā tuneļa galā," secina Indriksone.
"Tas ir praktiskas rīcības jautājums, kā mums izdosies vienoties ar citām Eiropas valstīm, ar Lietuvu, ar Poliju, kā šos ceļus veidot, lai par samērīgām izmaksām viņi varētu nokļūt nevis tikai uz Eiropas tirgiem, bet uz visiem pasaules tirgiem caur mums," norāda Indriksone. "Bet tai pašā laikā risinājām arī ļoti konkrētus jautājumus, kā vislabāk, viscaurspīdīgāk, vissaprotāmāk īstenot atbalsta instrumentus, ko Latvijas valsts ir iezīmējusi un paredzējusi praktiskajā palīdzībā."
Latvijas uzņēmēji varēs piedalīties projektos
Kā zināms, Latvija nolēmusi sniegt piecus miljonus eio vērtu palīdzību Černihivas apgabala atjaunošanai. Ar to nepietiks, lai segtu visas vajadzības; tas ir mazs, bet ukraiņiem ļoti vajadzīgs atbalsts.
Plānots, ka Latvijas uzņēmēji varēs piedalīties šajos pasūtījumos un, piemēram, piegādāt būvmateriālus, kurus uzmantotu būvniecības darbos.
Atsevišķi Latvijas uzņēmēji jau ir atsaukušies šai iespējai.
Vizītes laikā Latvijas un Ukrainas pārstāvji pārrunājuši jautājumus, kas skar būvprojektu pārņemšanu Ukrainā noteiktu būvniecības projektu īstenošanai.
Vēl ir virkne dažādu specifisku jautājumu, kas šajās dienās pārrunāti Ukrainā, bet galvenais secinājums – jāstiprina divpusējā sadarbība, lai Latvijas un Ukrainas uzņēmēji nepastarpināti var veidot kontaktus un meklēt risinājumus.
Savstarpējie norēķini ir sarežģīti
Latvija cenšas atbalstīt uzņēmējus Ukrainā, un Indriksone vēsta, ka jau ir izmaksāta arī pirmā eksporta kredīta garantija – proti, kara rezultātā uzņēmējam bijuši zaudējumi un caur šo garantiju tie ir segti.
Kopumā šim mērķim ir pieejami 16 miljoni eiro, taču interese pagaidām nav liela. Ir apstiprināta, bet ne izsniegta vēl kāda garantija 225 000 eiro apmērā kādam uzņēmumam, kas nodarbojas ar saldētām zivīm.
Būtisks šķērslis, kas apgrūtina ekonomiskās sadarbības stiprināšanu, ir diezgan sarežģītā savstarpējo finanšu norēķinu kārtība.
Pašlaik nav iespējams vienkārši pārskaitīt naudu uz kādu kontu Ukrainā, ir vajadzīgi atsevišķi valūtas konti, un šī norēķinu kārtība ir diezgan sarežģīta.
Šis jautājums tika pārrunāts ar Ukrainas amatpersonām, un Latvijas puse guvusi apliecinājumu, ka tuvākajā laikā plānots pārskaitījumu kārtību pārskatīt un atvieglot.
