Pasaules finanšu krīzes atkārtošanās pašlaik nedraud. Intervija ar Briseles domnīcas ekonomistu par banku stabilitāti

Briselē turpinoties Eiropas Savienības valstu līderu sanāksmi, diskusijām pievienosies arī Eiropas Centrālās bankas vadītāja Kristīne Lagarda, kā arī Eirogrupas vadītājs Paskals Donohū. Eirozonas un tās komercbanku stabilitāte divu aizvadīto nedēļu laikā ir bijis viens no karstākajiem tematiem. Tomēr tagad finanšu tirgi lielā mērā ir pārvarējuši neseno nestabilitātes posmu. Briseles domnīcas "Bruegel" ekonomists Žolts Darvašs intervijā Latvijas Radio pauda pārliecību, ka 2008. gada finanšu krīzes atkārtošanās šobrīd ir maz ticama.

Intervija ar ekonomistu Žoltu Darvašu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Latvijas Radio: Kopš pagājušās nedēļas bankām ir pievērsta liela uzmanība. Vispirms Amerikā bankrotēja "Silicon Valley Bank", tam sekoja problēmas Šveicē ar "Credit Suisse". Eiropas Centrālā banka mēģina visus nomierināt, sakot, ka kopš 2008. gada finanšu krīzes daudz kas ir paveikts un līdz ar to šobrīd nav gaidāma iepriekšējās krīzes atkārtošanās. Vai jūs pievienojaties šim viedoklim?

Žolts Darvašs: Jā, es tam pilnībā piekrītu. ASV ir bijušas specifiskas problēmas, jo "Silicon Valley Bank" bija investējusi aptuveni pusi no savas bilances ASV valdības vērtspapīros, kas parasti ir ārkārtīgi drošas. Bet šī banka to izdarīja pirms diviem gadiem, kad procentlikmes bija ļoti zemas. Kopš tā laika procentlikmes ASV ir ievērojami pieaugušas. Tas nozīmē, ka valdības vērstpapīru vērtība būtiski samazinājās. Tādēļ banka sastapās ar uzticības krīzi. Noguldītāji sāka izņemt naudu. Bankai bija jāpārdod daļu no valdības vērstpapīriem, bet to varēja izdarīt tikai ar lielu atlaidi. Līdz ar to bankai radās zaudējumi un situācija kļuva nepanesama. Tāpat arī "Signature Bank" bija ieguldījusi ievērojamus līdzekļus kriptoaktīvos, šādi uzņemoties unikālus riskus.

Bet pat ASV neviens nerunā, ka lielajām bankām būtu kādas problēmas.

Arī "Credit Suisse" ir īpašs stāsts. Šai bankai bija problēmas vairāku gadu garumā, kas ir saistītas ar naudas atmazgāšanu un sliktu pārvaldību. Šī situācija tika atrisināta, kad "Credit Suisse" pārņēma lielākā Šveices banka UBS.

Eiropas Savienībā mēs šādas problēmas neredzam. Patiesībā tad, ka investori bija nervozi par situāciju Šveicē, noguldījumi aizplūda uz "Deutsche Bank" un citām lielajām Eirozonas bankām. Līdz ar to, es pilnībā piekrītu Eiropas Centrālās bankas vērtējumam, ka mums nedraud 2008. gada pasaules finanšu krīzes atkārtošanās.

Pakavēsimies nedaudz pie UBS bankas. Šveices politiķi jau izsaka bažas, ka pēc šīs vairāk vai mazāk piespiedu konkurentu pārņemšanas UBS ir kļuvusi tik liela, ka gadījumā, ja tai kādreiz būs problēmas, tad nav skaidrs, kurš tai spēs palīdzēt. Turklāt jebkādas kļūdas šīs bankas vadībā var maksāt pasaules finanšu tirgiem ievērojamus līdzekļus. Vai jums arī par to ir bažas?

Visā pasaulē ir arī citas lielas bankas. Ir skaidrs, ka UBS tagad ir kļuvusi par ļoti lielu banku. Ja nemaldos, tad tā tagad ir trešā vai ceturtā lielākā banka pasaulē pēc kapitāla apjoma. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja UBS rastos grūtības, tad tas radītu sistēmiskus draudus ne tikai Šveicē, bet arī citās valstīs, kam ir ciešas saiknes ar šo banku. Tomēr noteikumi sistēmiski nozīmīgām bankām nosaka krietni lielākas kapitāla un likviditātes prasības. Līdz šim UBS ir varējusi izpildīt šīs prasības un saglabāt investoru uzticību.

Tādēļ recepte ir diezgan vienkārša: banku darbības noteikumiem ir jāpaliek stingriem, bankām nebūtu jāiesaistās naudas atmazgāšanā, tās būtu jāvada cilvēkiem, kas investoriem rada uzticību.

Šādi var izvairīties no problēmām.

Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes vadītājs Andrea Enrija šonedēļ ir uzstājies Eiropas Parlamentā un sacījis, ka galvenais veids, kā izvairīties no tādām problēmām, kādas radās "Silicon Valley Bank" vai "Signature Bank", ir nepieļaut tik ekstrēmus biznesa modeļus. Tāds bija viņa vērtējums. Vai regulatori Eiropā var tik lielā mērā ierobežot banku biznesa modeli, lai nepieļautu pārāk lielu risku uzņemšanos? Varbūt arī Eiropā ir bankas, kas masveidā iegulda kriptoaktīvos vai aizdod naudu jaunuzņēmējiem?

Jau tagad pastāv noteikumi, kas ierobežo finanšu iestādes sadarbības apjomu ar vienas grupas uzņēmumiem. Es varētu iedomāties, ka nākotnē varētu tikt ierobežots arī banku sadarbības apjoms ar kriptoaktīvu tirgu kopumā nevis tikai ar atsevišķiem tā spēlētājiem. Tā varētu būt viena no iespējām. Es domāju, ka šobrīd Frankfurtē, Bāzelē, Ņujorkā un citviet pasaulē finanšu regulatori cītīgi domā, kā uzlabot finanšu uzraudzību, lai izvairītos no tādām situācijām, kā tikko notika ASV. Mēs daudz ko esam mācījušies no 2008. gada finanšu krīzes, un esmu pārliecināts, ka mēs daudz ko iemācīsimies arī no pašreizējās nestabilitātes banku tirgos.

Bet kāda būtu jūsu prognoze? Vai ir sagaidāmi jauni un stingrāki noteikumi banku darbībai?

Ir svarīgi nošķirt, vai mēs runājam par reģionālajām ASV bankām, kam Amerikā šobrīd ir problēmas, vai arī par bankām Eiropas Savienībā.

Eiropā mēs neredzam, ka kāds nodarbotos ar tik riskantu biznesa modeli kā šajās reģionālajās amerikāņu bankās.

Tādēļ mūsu pasaules daļā nav tik lielas vajadzības domāt par noteikumu stiprināšanu. Savukārt ASV es varētu pieļaut, ka noteikumi varētu kļūt krietni stingrāki.

Eiropā lielāko uzmanību vajadzētu pievērst rūpīgai augsta līmeņa banku uzraudzībai. Kopš 2012. gada krīzes, kad tika izveidota Banku savienība, ar to nodarbojas Eiropas Centrālā banka. Viņiem ir ļoti daudz informācijas par banku bilancēm, par to, kur pastāv riski un kādi riska modeļi tiek izmantoti.

Piemēram, ASV Federālo rezervju banka jau pirms gada pamanīja, ka "Silicon Valley Bank" bija ļoti vājš risku pārvaldības modelis un tādēļ tā atradās pastiprinātā ASV varasiestāžu uzraudzībā. Bet tik un tā viņi nespēja izvairīties no problēmām.

Eiropā šāda informācija ir Eiropas Centrālās bankas rīcībā. Tādēļ viņiem vajadzētu ļoti uzmanīgi vērtēt dažādu banku vājās vietas. Bet es gribētu atkārtot, ka Eiropā mēs nesastopamies ar tādām problēmām kā Amerikā. Protams, ka mums nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā, bet nevajag arī pieņemt lēmumus steigā. Tiem ir jābūt labi izsvērtiem un savlaicīgiem, lai regulatori varētu saprast, kāds ir labākais veids, kā vēl vairāk samazināt riskus banku nozarē.

Tā kā jūs pieskārāties reģionālajām bankām, es gribētu vaicāt par vēl vienu aspektu, kas izskanēja arī Eiropas Parlamenta sēdē. Proti, Eiropas Centrālā banka tieši uzrauga tikai lielākās, bet ne visas komercbankas. Bet problēmas mazākās bankās, ko uzrauga nacionālajā līmenī, arī var būt pietiekami nopietnas. Mēs zinām - lai arī noteikumi visur ir vienādi, tie ne vienmēr tiek piemēroti ar vienādu bardzību. Vai pastāv risks, ka kāda neliela banka Eiropā var radīt problēmas arī aiz vienas vai otras dalībvalsts robežām?

Arī par šo jautājumu es neesmu īpaši satraukts. Eiropas Centrālā banka tieši uzrauga svarīgākās bankas katrā Eirozonas dalībvalstī. Bet netieši tā uzrauga visas bankas. Ja kāda neliela banka var radīt problēmas valsts finanšu stabilitātei, tad Eiropas Centrālā banka var pārņemt tiešu uzraudzību.

Visi noteikumi vienādi attiecas uz visām bankām neatkarīgi no tā, vai Eiropas Centrālā banka tās uzrauga tieši vai netieši, vai arī, ja to dara vietējās varasiestādes valstīs ārpus Eirozonas. Sistēmiski nozīmīgām bankām ir vēl stingrāki nosacījumi nekā mazākām bankām. Tādēļ es te nesaskatu nekādas būtiskas problēmas.

Visbeidzot, vai jūs paredzat, ka Eiropas Centrālā banka arī turpmāk cels procentlikmes, kā tas notika pagājušajā nedēļā?

Jā, manuprāt, Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu palielināt procentlikmes un tā to arī darīs. Pašreizējā depozītu likme ir 3%, bet inflācija ir virs 8%. Līdz ar to šī likme ir krietni zemāka nekā inflācija. Tā ir zemāka arī par prognozēto inflācijas līmeni. Līdz šim Eiropas Centrālā banka ir rīkojusies diezgan piesardzīgi. Tādēļ, manuprāt, viņiem vajadzētu paaugstināt likmes, ja viņi vēlas samazināt inflāciju līdz nospraustajam mērķim. Es domāju, ka viņi tā arī darīs. Turklāt, ņemot vērā visu iepriekš sacīto, ir diezgan maza varbūtība, ka Eirozonas bankas sastapies ar nopietnu krīzi. Tādēļ nebūs nepieciešams izmantot monetāros rīkus, lai bankām palīdzētu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti