Ap 80% aizsardzības nozares budžeta nākamgad paredzēti bruņotajiem spēkiem

Saeimas komisijas turpina šķetināt nākamā gada valsts budžeta ieceres dažādās nozarēs. Saeimas Tautsaimniecības komisijā trešdien, 23. oktobrī, pievērsās arī aizsardzības resora budžeta plāniem. Par nozares lielākajām prioritātēm sauc bruņoto spēku spēju attīstīšanu, cilvēkresursu piesaisti, Sēlijas poligona izveidi. Būtiska loma arī vietējās industrijas iesaistei aprīkojuma sagādē.

Aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3% no budžeta izdevumiem jeb 1,56 miljardi eiro. Tādējādi nākamgad aizsardzībai izmantos 3,5% no iekšzemes kopprodukta, turpmākajos divos gados – 3,7% no iekšzemes kopprodukta. Aizsardzības jomas izdevumos ieskaitīti arī ar valsts iekšējo drošību saistīti pasākumi, piemēram, ārējās robežas tehniskā iekārtošana un kiberdrošības stiprināšana.

Ap 80% nozares budžeta izmantos Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām atbilstoši to attīstības plānam līdz 2036. gadam.

Budžeta prioritātes izlietojums – bruņoto spēku spēju attīstīšanai un cilvēkresursu iesaistei. 

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie")
00:00 / 00:30
Lejuplādēt

"Valsts aizsardzības dienestā pagājušajā gadā uzņemti 300, šogad 600, nākamgad plānoti 1040 jaunieši. Virzāmies uz 4000 jauniešiem 2028. gadā. Tas prasa vairāk finanšu novirzīt cilvēkresursu attīstībai. 2028. gadā mums ir plāns panākt, ka ir 31 000 cilvēku bruņotajos spēkos. Arī valsts aizsardzības mācības ieviešana prasa resursus Jaunsardzes centram, lai šī programma tiktu īstenota kvalitatīvi," skaidroja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").

Viens no iemesliem, kāpēc par aizsardzības jomas budžetu saruna notika arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā – vietējās industrijas iesaiste, attīstot NBS spējas. Tas ir nostiprināts Aizsardzības industrijas likumā, top inovāciju stratēģija, turpmākajos gados plānojot paplašināt bruņumašīnu, dronu un cita veida ekipējuma ražošanu Latvijā, kā arī austrumu robežas aprīkošanā.

Ar vietējo uzņēmējdarbību saistāma arī Sēlijas poligona izveide, kas ietverta ministrijas prioritāšu uzskaitījumā. Tā norit pilnā sparā un būs nozīmīga vieta starptautisko militāro mācību rīkošanai, sacīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uģis Norītis:

Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uģis Norītis
00:00 / 00:30
Lejuplādēt

"Fundamentāls projekts, lielākais Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā. Pirmā kārta jāpabeidz nākamā gada beigās. Esam pieteikušies NATO līdzfinansējumam. Notiek bāzes izveide, personāla uzņemšana, desantēšanās vietu attīstība, šautuvju, nesprāgušās munīcijas zonas izveide, tāpat helikopteru nosēšanās laukums. Arī pretinieku bāzes izveide, lai mācības būtu pēc iespējas jaudīgākas atbilstoši reāliem apstākļiem."

Nākamgad 23 miljoni eiro paredzēti munīcijas krājumu papildināšanai un individuālā ekipējuma nodrošināšanai, 15 miljoni eiro – radaru iegādei, vēja parku attīstībai. Par 2,3 miljoniem eiro no valsts budžeta finansēs jau minētā militārā poligona "Sēlija" piekļuves ceļa uzlabošanu, kā arī Vienības tilta Daugavpilī pārbūvi, lai izmantotu militārās tehnikas pārvietošanai. Šos projektus plānots finansēt no Eiropas Savienības (ES) fondiem.

Aizsardzības budžetā nākamgad un 2026. gadā ap 100 miljoniem eiro paredzēti militāra atbalsta sniegšanai Ukrainai.

Sprūds uzsvēra atbildību par katra piešķirtā eiro izmantošanu. Ministrs pauda nožēlu, ka stipri diskutablā ekspozīcija Ādažos ar kāpurķēžu bruņutransportieri arī met šaubu ēnu par naudas nelietderīgu izmantošanu aizsardzības resorā, tāpēc sākta dienesta izmeklēšana.

Aizsardzības jomas budžetu vēl detalizētāk jaunnedēļ plānots vērtēt arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas komisijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti