Dienas ziņas

Dagdā atklāj vēsturisku bruģi

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Stiklspārņi iznīcina upeņu laukus

Stiklspārņi iznīcina upenes; dažviet izpostīti 75–100% ogu lauku

Upeņu raža šogad Latvijā būs maza un dažās lielsaimniecības pat nebūs vispār. Iemesls ir gan aprīlī un maija sākumā piedzīvotās stiprās salnas, gan jāņogu stiklspārnis – kaitēklis, kurš iznīcina upenes, jāņogas un ērkšķogas. Daļai bioloģisko saimniecību tas jau iznīcinājis 75–100% upeņu lauku.

Integrētās audzēšanas skolas agronoms Raimonds Saukums ieradās novērtēt vienu no stiklspārņu skartajiem upeņu laukiem: "Šeit mēs redzam krūmu, kuram tikai dažas zaļās lapiņas ir palikušas. Līdz ar to ir risks, ka tās iekšā ir daudzos zaros. Griežam apakšējos zarus pie saknes un redzam, ka te viņš ir vesels, bet augšējā daļā ir. Redz, kur ir kaitēklis iekšā, tāpēc, kā es iepriekš minēju, ir jāgriež ir līdz veselajiem audiem, kur ir redzama dzīva koksne, tik tālu."

Zemnieku saimniecības "Pāvuļi" saimniekam Gintam Balodim ir četri hektāri bioloģiski audzētu upeņu. Pēc stiklspārņu uzlidojuma zaudēti 80% upeņu.

"Mūsu saimniecībā situācija ir dramatiska. Kopš lapas ir sākušas augt, es konstatēju, ka apmēram 70–80% no visiem ogu krūmiem ir ar sausiem zariem. Un, jā, tas ir stiklspārnis, kas ir sabojājis mūsu stādījumus. Ko mēs pa pēdējiem diviem, trijiem gadiem esam nopelnījuši, tas viss mums tagad būs jāatgriež atpakaļ, lai mēs vispār varētu to lauku saglābt," pastāstīja zemnieks.

Savukārt saimniecībā "Berrypark", kuras īpašumā ir aptuveni 80 hektāri lielas upeņu platības, daži lauki ir bojāti pat 100% lielā apjomā. Tie ir lieli zaudējumi, kas mērāmi vairākos tūkstošos eiro.

"Upenes pagājušajā gadā maksāja vairumā 1,60 eiro līdz 1,80 eiro kilogramā. Un no laba lauka tev var būt tonna, divas, trīs, labākajiem audzētājiem ir arī 4 tonnas. Tad rēķini, ka tas nozīmē, ka tur ir divi, četri, seši, astoņi tūkstoši," norādīja Integrētās audzēšanas skolas direktore Inga Gaile.

Stiklpārņu kāpurs izgrauž ogu krūmu zariem serdes daļu, izveidojot melnu eju, tāpēc bojātie zari nokalst. Ja laikus netiek pamanīta stiklspārņu klātesamība, jau viena gada laikā postījumi var sasniegt pat 100%.

"Kā pirms 100 gadiem, tā arī tagad īsti citas metodes nav – ir ļoti svarīgi jau vasarā novērot un sākt izgriezt rudens pusē. Rudenī visus bojātos, neattīstītos zarus izgriezt un sadedzināt, to darīt arī agri pavasarī, tā mēs ierobežojam šo kaitēkli," zināja stāstīt Gaile.

Kā norādīja eksperti, līdz šim Latvijā tik lieli kaitējumi nav piedzīvoti. Šobrīd zaudējumu apmērus apzina teju visā Latvijas teritorijā. Saimniecību vadītāji ar skumjām atzīst, šogad ražas nebūs, tas ļauj prognozēt arī upeņu cenu pieaugumu. 

"Es ļoti ceru uz kooperatīvu atbalstu, ka mēs to visu darīsim kopā. Ne tikai  novāksim upenes un realizēsim tās kopā, bet arī meklēsim izeju no šīm problēmām, kas mūs šogad diemžēl ir apsēdušas," sacīja ZS "Pāvuļi" saimniece Žanete Balode.

Šobrīd kooperatīvi gatavo ziņojumu par zaudējumu atlīdzināšanu, kas piedzīvoti nesenajās salnās. Un jau diskusiju līmenī lemj par jauna ziņojuma sagatavošanu stiklspārņu radīto zaudējumu atbalstam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti