"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.
Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.
""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un strādājam, sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.
"Otrs iemesls ir tas, ka mēs ticam gāzei," pauda "Eesti Gaas" vadītājs.
Viņš norādīja, ka pašlaik ir redzams, ka atjaunojamie energoresursi ir daudz populārāki un daudzi investori vairs netic fosilajam kurināmajam. Tomēr izmaiņas enerģētikā ilgs ne tikai dažus gadus, bet, iespējams, vairākas desmitgades, un šajā laikā, kamēr fosilie resursi joprojām būs vajadzīgi, gāze ir ļoti laba izvēle, jo ir resursi, no kuriem būs jāatsakās agrāk, piemēram, ogles, degslāneklis, nafta, propāns.
"Šajā laikā joprojām būs vajadzīga enerģija, un mēs negribam attapties situācijā, ka tad, kad saule nespīd un vējš nepūš, mums nav elektrības. Tāpat mūsu reģionā ziemas laikā ir vajadzīga intensīva apkure un vēl labu laiku apkures nodrošināšanai gāze būs labākā izvēle," pauda Kāsiks.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pašlaik uzņēmums ir fokusējies nepieciešamās informācijas gatavošanai, lai saņemtu atļaujas iegādāties "Gaso", tādēļ pagaidām ir pāragri runāt, vai "Gaso" tiks veiktas kādas izmaiņas. Līdzšinējā izpēte arī neliecina, ka gāzes sadales infrastruktūra Latvijā būtu sliktā stāvoklī.
Jautāts, vai varētu mainīties gāzes sadales tarifi, Kāsiks uzsvēra, ka mērķis ir vadīt "Gaso", cik efektīvi vien iespējams, un arī mainīt tarifus, cik maz vien iespējams, jo mūsdienās ir dažādi veidi, kā nodrošināt ēku apkuri, un ar visiem šiem veidiem ir jāspēj konkurēt. Ja tarifi ir pārāk augsti, tad gāze vairs nav konkurētspējīga.
"Mēs jau pērn redzējām milzīgu gāzes cenu lēcienu, un tas lika daudziem klientiem pāriet uz citiem resursiem. Tagad, kad gāzes cenas ir kritušās, daļa no šiem klientiem ir atgriezusies, bet jebkurā gadījumā ir jādomā par konkurētspēju, un sadales tarifi ir nozīmīga konkurētspējas daļa," uzsvēra "Eesti Gaas" vadītājs.
"Gaso" ieņēmumi pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 52,46 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2021. gadā, kā arī uzņēmums cieta zaudējumus 1,751 miljona eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš.
"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" izveidota 2017. gada nogalē, nodalot "Latvijas gāzes" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Gaso" vienīgais akcionārs ir "Latvijas gāze".
Savukārt "Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).
"Eesti Gaas" vienīgais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānijas "Infortar" meitasuzņēmums "Trilini Energy".
Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos – Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmuma ir 50 000 klientu.
Igaunijā "Eesti Gaas" klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu valstī.
"Eesti Gaas" īpašnieks Igaunijas investīciju kompānija "Infortar" darbojas piecās valstīs, un uzņēmuma galvenās darbības jomas ir enerģētika, kravu pārvadājumi un nekustamais īpašums. "Infortar" bilances apjoms sasniedz 1,1 miljardu eiro. "Infortar" koncernā ietilpst kopumā 47 uzņēmumi. "Infortar" pieder 41% AS "Tallink Grupp", 100% "Eesti Gaas", kā arī daudzveidīgs nekustamo īpašumu portfelis.
"Infortar" pieder Igaunijas uzņēmējiem Ainam Hanšmitam, Ennam Pantam un Kalevam Jervelillam.
KONTEKSTS:
"Latvijas gāze" šogad sāka "Gaso" pārdošanas procesu, jo atbilstoši spēkā esošajam regulējumam "Gaso" nevar pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri, taču LG ir Krievijas valsti pārstāvoši akcionāri. Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka arī Latvijas valstij piederošais elektronerģijas koncerns AS "Latvenergo" ir izrādījusi interesi par "Gaso" iegādi.
Savukārt aprīļa vidū kļuva zināms, ka "Latvijas gāze" ir parakstījusi galīgu vienošanos par Gaso" pārdošanu Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas", kura vienīgais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānijas "Infortar" meitasuzņēmums "Trilini Energy". Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos – Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā.
"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis LTV atzina, ka darījums bijis ļoti sarežģīts, bet Igaunijas uzņēmums izvēlēts aktīvās intereses dēļ.
"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" izveidota 2017. gada nogalē, nodalot "Latvijas gāzes" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro.
