Patlaban saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus un ārstniecības izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda likumā noteiktos nosacījumus.
Atbilstoši likuma regulējumam minēto nodokļa atbrīvojumu nepiemēro, ja darba devējs ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.
FM atgādina, ka minētais nodokļa atbrīvojums tika ieviests, lai mazinātu slēptā veidā vai grāmatvedības uzskaitē vispār neuzrādītu personificējamu darbiniekiem nodrošinātu izdevumu apmaksu par ēdināšanu, kā arī veicinātu legālā atalgojuma pieaugumu un šādu pakalpojumu sniedzēju ienākumu uzrādīšanu grāmatvedības uzskaitē, respektīvi, lai mazinātu ēnu ekonomiku.
Ņemot vērā atbrīvojuma ieviešanas sākotnējo mērķi - ēnu ekonomikas mazināšanu, tas nav attiecināts gadījumos, kad darba devējs ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātās kapitālsabiedrības, jo sabiedriskajā sektorā nebūtu jābūt ēnu ekonomikas elementiem, skaidro FM pārstāvji.
FM arī atzīmē, ka, ņemot vērā Valsts kontroles likumības/lietderības revīzijas ziņojumā "Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?" minētos Valsts kontroles ieteikumus,
pašlaik FM izvērtē jau esošos nodokļu atvieglojumus, tostarp, vai šis nodokļa atbrīvojums sasniedz tam izvirzīto mērķi, un tā pārskatīšana ir iespējama pēc datos balstītas un objektīvas tā lietderības un efektivitātes analīzes.
Savukārt atbilstoši deklarācijā par Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību minētajam FM līdz šā gada beigām kopīgi ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādās vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, kurās tiks definētas nodokļu politikas prioritātes turpmākajiem gadiem. Nodokļu politikas prioritāšu, piemēram, darbaspēka nodokļu kontekstā, iezīmēšana ir būtiska, lai neradītu sadrumstalotu nodokļu sistēmu, skaidro FM pārstāvji.
Tādējādi visi jautājumi par nodokļu politiku, tostarp priekšlikums atļaut piemērot minēto IIN atbrīvojumu, ja darba devējs ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātās kapitālsabiedrības, tiks rūpīgi izvērtēti un izdiskutēti, gatavojot nodokļu politikas pamatnostādnes, norāda FM pārstāvji.
KONTEKSTS:
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes loceklis Valts Ābols sacīja, ka arī valsts slimnīcās strādājošie ir pelnījuši nodokļu atlaides izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem.
Latvijas Lielo slimnīcu asociācija ir vērsusies ar aicinājumu FM, Saeimā un citās atbildīgajās iestādēs, lai labotu šo nevienlīdzību un nodokļu atlaides varētu izmantot arī valsts kapitālsabiedrības.
Meklējot iespējas, kā vēl padarīt darbinieku motivācijas sistēmu mūsdienu darba tirgum atbilstošāku, Ābols minēja, ka kopīgi ar citu lielo slimnīcu vadītājiem ir rasti daži risinājumi. Viens no būtiskākajiem ir personāla nodokļu atvieglojuma piemērošana, kas jau tiek izmantota privātajā sektorā.
"No 2022. gada 1. janvāra saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" darba devēji var darbiniekiem apmaksāt arī ārstniecības izdevumus līdz 480 eiro gadā uz vienu darbinieku, neiegādājoties veselības apdrošināšanas polises. Šī summa netiek aplikta ar algas nodokli (pirms tam šāda iespēja jau pastāvēja attiecībā uz izdevumiem par darbinieku ēdināšanu). Tādējādi no minētā datuma daudzi darba devēji var iegādāties veselības apdrošināšanu ar apdrošināšanas prēmiju līdz 426,86 eiro gadā, kā arī apmaksāt darbiniekiem ārstniecības izdevumus līdz 480 eiro gadā vai arī nodrošināt darbiniekiem abus no pieejamiem labumiem vienlaikus jebkādā šo labumu kombinācijā," skaidroja Ābols.
Viņš gan piebilda, ka šī iespēja neattiecas uz lielu skaitu veselības aprūpes darbinieku – tiem, kuri strādā valsts kapitālsabiedrībās. Rezultātā privātā sektora uzņēmumi ir steigušies valsts doto iespēju izmantot, un ir izveidoti pat īpaši risinājumi, kas atvieglo šo bonusu izmantošanu. Kā papildu motivāciju to izmanto gan lielie, gan mazie uzņēmumi, tajā skaitā arī uzņēmumi, kuros valstij ir kontrolpakete.
Pēc Ābola paustā, asociācija ir informēta, ka FM ir veikusi aprēķinus, kuros norādīts, ka, attiecinot šos atvieglojumus uz valsts kapitālsabiedrībām, šo likuma grozījumu fiskālā ietekme gadā varētu būt aptuveni viens miljons eiro.
