Pierobežas novadi nākamgad ieplānoto papildu naudu plāno izlietot gan drošībai, gan ceļu labošanai

Valdības un pašvaldību panāktā vienošanās paredz 2,5 miljonus eiro speciālā dotācijā atvēlēt pieciem novadiem, kuri robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Ieplānotā summa saistīta ar robežas garumu. Pašvaldībām pašām jālemj, kādiem mērķiem piešķirto naudu izmantot. Pierobežas iedzīvotāji uzskata, ka lielāks finansējums nepieciešams gandrīz visās jomās, tostarp arī drošības stiprināšanā.

Pierobežas novadi nākamgad ieplānoto papildu naudu plāno izlietot gan drošībai, gan ceļu labošanai
00:00 / 04:34
Lejuplādēt

Ieplānotās naudas pielietojums – dažāds

Starp valdību un pašvaldībām panākta vienošanās par 2,5 miljonu eiro speciālās dotācijas piešķiršanu pieciem novadiem ar Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu. Pēc valsts budžeta apstiprināšanas Saeimā, Baltkrievijas un Krievijas pierobežas pašvaldības saņems tām paredzēto finansējumu.

Jo pašvaldības teritorijā ir garāka ES ārējā robeža, jo finansējums lielāks.

Ludzas novadam robeža ir garākā – 141 km, tāpēc arī ieplānotā summa ir vislielākā – 822 000 eiro. Augšdaugavas novadam ar visīsāko ES robežu paredzēti 220 000 eiro.

Latvijas Radio vaicāja novadniekiem, kā, viņuprāt, nauda būtu jāiztērē. Uzrunātie sacīja:

"Pilsētas labiekārtošanai noteikti, sportam, skolām. Nauda jāiegulda attīstībai, mūsu nākotnei."

"Man liekas, ka būtu jāpievērš uzmanība patvertņu ierīkošanai. Kas Ludzā ir? Tagad visi tā kā runā, ka tie varētu būt mūsu māju pagrabi, bet, atvainojiet, mūsu mājas pagrabā tikai nāvi meklēt."

Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka piešķirtā nauda tiks tērēta, lai no tās gūtu labumu pēc iespējas vairāk novada iedzīvotāju: "Galvenais ir nodrošināt autonomo funkciju izpildi. Šobrīd, strādājot pie budžeta, mēs redzēsim visu mūsu iestāžu vajadzības, un tad pieņemsim lēmumu, kur līdzekļus novirzīt."

Pierobežai paredzētā nauda, iespējams, tiks piešķirta Ludzas novada pašvaldības budžeta lāpīšanai, iestāžu darba un Eiropas Savienības projektu līdzfinansēšanai.

Mekšs norādīja: "Daudzas pašvaldības iestādes saņem priekšrakstus no dažādiem dienestiem un mums ir jānodrošina finansējums šo problēmu risināšanai. Šobrīd aktuāls jautājums ir autobusu iegāde, ir beidzies iepirkums, un mēs tuvākajā laikā varētu iegādāties trīs autobusus. Tā nav maza summa – trīs autobusi vairāk par 400 000 maksās. Mēs iesaistāmies ES finansējuma apguvē, tur arī nepieciešams līdzfinansējums. Šobrīd notiek patvertņu apsekošana un, ja būs iespēja kādu objektu sakārtot, tad arī būs nepieciešams finansējums. Tāpēc pāragri spriest, kur mēs finansējumu izlietosim, mums to vajadzību ir ļoti daudz."

Balvu novadam plānots piešķirt 484 000 eiro. Kā Latvijas Radio raidījumā "Latgolys stuņde" uzsvēra novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija), nepilns pusmiljons eiro varētu tikt izmantots pierobežas ceļu labošanai, izglītības iestāžu atbalstam, drošības pasākumu organizēšanai pilsētā un tamlīdzīgi.

Saeimas deputāte: Pierobežas pašvaldībām jāizvēlas ilgtermiņa ieguldījumi

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputāte Alīna Gendele ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka plānotais finansējums pašvaldībām būtu jāizmanto ilgtermiņa pasākumu realizācijai.

"Šogad par valsts galveno mērķi un prioritāti ir noteikta iekšējā un ārējā drošība. Arī, pamatojoties uz šo te virsmērķi, Finanšu ministrija nāca ar priekšlikumu paredzēt valsts budžeta dotāciju 2,5 miljonu apmērā pierobežas pašvaldībām. Tā var būt sociālekonomiskā drošība, tā ir mobilitātes iespēju nodrošināšana. Pašvaldībai, domes deputātiem būs jāuzņemas atbildība. Viņiem būs piešķirta nauda. Viņiem būs jāskaidro iedzīvotājiem, viņiem jārespektē iedzīvotāju viedoklis, ir noteikti jāizsver, kādi ilgtermiņa ieguldījumi – vismaz daļu no summas. Varbūt tie varētu būt tehniskie projekti kādas ceļa klātnes uzlabošanai, lai tas būtu arī ilgtermiņā. Īstermiņa mērķi realizējami tieši tekošā budžeta kontekstā," atzīmēja Gendele.

Pašlaik lēmums par dotāciju 2,5 miljonu eiro piešķiršanu pierobežas pašvaldībām iesniegts Saeimai un pēc valsts budžeta 2025. gadam apstiprināšanas, finansējumu saņems Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novada pašvaldības.

KONTEKSTS: 

Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025.–2027. gadam projektu paredz nākamgad mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, pašvaldībām to palielinot par 3% jeb līdz 78%. Pašvaldības vēlējās vairāk – 80%, bet par to sarunas turpināsies nākamgad.

Tāpat vienošanās protokols paredz palielināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas dotāciju par 14 miljoniem eiro, kā arī palielināt dotāciju vēl par pusmiljonu eiro Eiropas Savienības ārējās robežas piecām pašvaldībām – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti