Pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, Vidzemes pusē šogad kukurūzas novākšanu varēja sākt ātrāk nekā parasti, kas būtu ap septembra beigām.
"Iepriekšējie divi gadi bija izaicinājumu pilni un nebija tik saulaini kā šis gads, jo tad bija sausums. Rudenī sākās liels mitrums, pelēšana, kukurūza neizauga, jo nebija pietiekami daudz mitruma," pastāstīja zemnieku saimniecības "Mazdzērvītes" vadītājs Jānis Ločmelis.
Ločmeļa saimniecībai jānovāc 150 hektāri kukurūzas lauku, cerot uz 5000 tonnām ražas. Vidzemnieks, līdzīgi kā vairums citu lauksaimnieku, šo kultūru audzē paši savu ganāmpulku barošanai, gatavojot skābbarību. Otrs izplatītākais iemesls ir biogāze.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības konsultante Ieva Kamerāde Sniedze norādīja, ka daļa audzē arī veikalos nopērkamo kukurūzu: "Vēl ir ļoti mazs sektors, kas audzē šo saldo kukurūzu vai cukura kukurūzu, ko mēs varam iegādāties lielveikalos. Ja paskatās uz šo mazo sēkliņu kukurūzai, tad kukurūzas sēkliņa ir viens no lielākajiem enerģijas avotiem."
Izrādās, ka kukurūza ir arī ļoti prasīgs kultūraugs.
"Lai saražotu vienu tonnu zaļās masas, ir vajadzīgi vairāk kā 3 kilogrami slāpekļa un vairāk kā 3 kilogrami kālija, un līdz ar to ir nepieciešama ļoti, ļoti sabalansēta šī mēslošana.
Par augsnes prasībām runājot, ir novērots, ka [kukurūza] aug dažādās augsnēs – gan vieglākās, gan smagākās -, bet mēslošanas prasības ir ļoti lielas," skaidroja Kamerāde Sniedze.
Sējumu apjoms Latvijā pēdējo desmit gadu laikā nav būtiski mainījies – šobrīd valstī ar kukurūzu apsēj aptuveni 24 000 hektāru zemes.
