ĪSUMĀ:
- Pērn dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti 7,8% iedzīvotāju.
- Visvairāk materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauti iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.
- Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz 1 no 13 pamatnepieciešamībām.
- Kas ir dziļa materiāla un sociāla nenodrošinātība? Metodoloģiskie skaidrojumi.
Persona tiek uzskatīta par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātu, ja viņai piemīt vismaz 7 no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, nespēja segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev vai atļauties vaļasprieku.
Visvairāk materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauti iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem
2022. gadā starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupā) dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 22,3% (gada laikā kāpums par 6,1 procentpunktu). Savukārt starp iedzīvotājiem ar visaugstākajiem ienākumiem (5. kvintiļu grupā) tādu bija 1,1% (2021. gadā – 0,2%). Šo rādītāju aprēķinā izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums, un nelielai daļai visturīgāko iedzīvotāju, pašu ieskatā, piemita vairākas materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmes.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz 1 no 13 pamatnepieciešamībām
2022. gadā 58,1% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem nevarēja atļauties nodrošināt vismaz 1 no 13 pamatnepieciešamībām (2021. gadā – 59,3%). Segt pēkšņus neparedzētus izdevumus nevarēja atļauties 44,6% iedzīvotāju (2021. gadā – 42,5%), katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām – 29,6% (2021. gadā – 34,1%) un savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām – 25,8% (2021. gadā – 21,8%). Uzturēt mājokli siltu nevarēja atļauties 7,3%, segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt mājokļa kredītu – 6,7%. Ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu nevarēja 9,5%, novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām – 12%, nodrošināt divus apavu pārus labā stāvoklī – 6,2%, lietot vieglo auto – 13,7%. Par aktivitātēm ārpus mājām, piemēram, saistībā ar vaļasprieku, nevarēja samaksāt 17,5%, nelielu naudas summu tērēt tikai sev – 10,3%, vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem vai ģimeni uz kopīgu maltīti – 8,4%, nodrošināt mājās internetu – 2,9%.
Līdz 2020. gadam iedzīvotāju materiālo nenodrošinātību raksturoja rādītājs "dziļa materiālā nenodrošinātība", kas pētīja iedzīvotāju iespējas sev nodrošināt nepieciešamākās pamatlietas un iespējas segt ikdienas maksājumus. 2021. gadā materiālās nenodrošinātības rādītājs tika atjaunots un paplašināts, un to nomainīja jauns rādītājs – "dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība", kas pēta ne tikai iedzīvotāju iespējas sev nodrošināt nepieciešamākās pamatlietas, bet arī spēju segt izmaksas, kas saistītas ar iekļaušanos sabiedriskajā dzīvē – sociālo kontaktu veidošanu un uzturēšanu un iespējas sev nodrošināt nepieciešamos vaļaspriekus un brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļautie iedzīvotāji – iedzīvotāji, kuri nevarēja atļauties vismaz 7 no 13 pamatnepieciešamībām: 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, 8) savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām), 9) nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm, 10) nelielu naudas summu tērēt tikai sev (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis), 11) regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām, 12) vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, 13) savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams.
Kvintiļu grupa – Viena piektā daļa (20%) no aptaujāto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.
Neparedzēti izdevumi tiek rēķināti katru gadu atbilstoši nabadzības riska slieksnim uz vienu ekvivalento patērētāju pirms trim gadiem (2022. gadā tika ņemts vērā 2019. gada nabadzības riska slieksnis uz vienu ekvivalento patērētāju). 2021. un 2022. gadā neparedzēto izdevumu summa bija 365 eiro.
Dziļa materiālā nenodrošinātība raksturo personas, kurām piemīt vismaz 4 no 9 materiālās nenodrošinātības pazīmēm: finansiālu iespēju trūkums 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) lietot savām vajadzībām veļas mazgājamo mašīnu, 8) lietot savām vajadzībām krāsu televizoru, 9) lietot savām vajadzībām telefonu.
