Austrietis Johaness Hāns ir viens no pieredzes bagātākajiem aizejošās EK locekļiem. Pašlaik viņš noslēdz savu trešo termiņu. Pēdējos gados šis politiķis bija atbildīgs par ES budžetu.
Hāns joko, ka viņa mantu pārvešanai jau ir pasūtīti krāvēji. Tāpēc pēc aptuveni 15 Briselē pavadītajiem gadiem viņš negribētu te aizkavēties ilgāk par 1. decembri, kad jaunais komisijas sasaukums, cerams, uzsāks darbu. Hāna vēstījums nākamajiem komisāriem un arī bloka dalībvalstu līderiem ir skaidrs.
"Ir izšķirīgi, lai mēs, eiropieši, parūpētos par savām interesēm, lai mums būtu sava pozīcija, nevis lai mēs tiktu saspiesti starp Ķīnu un ASV.
Lai tas notiktu, daudz kas būtu jādara. Bet kopumā Eiropas līderiem šobrīd jau vajadzētu zināt, kas būtu darāms, jo viss jau ir uzrakstīts viņiem priekšā. Tagad ir laiks to īstenot," saka Hāns.
Aizejošais budžeta komisārs uzskata, ka svarīgi būtu vispirms saprast, ko Eiropa nākamajā posmā īsti vēlas sasniegt, tad saskaitīt, cik tas viss varētu maksāt, un tikai tad domāt, kā to finansēt. Bet bieži vien lietas notiek pretējā secībā. Vispirms tiek nospraustas sarkanās līnijas un summas, un tikai tad tiek domāts, kā šo naudu pārdalīt.
"Visi tagad diskutē par to, kā mums vajadzētu reaģēt uz Donalda Trampa [ievēlēšanu par ASV prezidentu] un citiem pasaules notikumiem. Es teiktu, ka mēs esam tam gatavi, vismaz intelektuālā līmenī. Mums ir Letas ziņojums, mums ir Dragi ziņojums, mums ir Nīnistes ziņojums. Tagad vajag vienkārši – kaut gan nemaz tik vienkārši tas nav – ieviest to visu dzīvē; tas viss jāpārvērš konkrētās darbībās," uzsver Hāns.
Komisārs Hāns atsaucas uz bijušā Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi, bijušā Itālijas premjera Enriko Letas un bijušā Somijas prezidenta Sauli Nīnistes sagatavotajiem dokumentiem par Eiropas nākotni. Tie visi prasa ievērojamus ieguldījumus, lai mūsu kontinents vēl vairāk neatpaliktu no ASV un Ķīnas.
Bet jautājums, kur tam visam ņemt naudu, joprojām ir atklāts. Hāns izvairīgi izsakās par to, vai Eiropai būtu jāturpina kopīgi aizņemties, kā tas bija, lai pārvarētu pandēmijas sekas. Tagad daudzviet tiek runāts par kopējo aizņemšanos aizsardzības vai zaļās pārkārtošanās vajadzībām.
Tomēr komisārs saka, ka ekonomikas atveseļošanas plāns kopumā devis veiksmīgu grūdienu ekonomikai, ko vēlāk sabremzēja Krievijas karš pret Ukrainu. Tādēļ no tā vajadzētu mācīties.
Budžeta veidošanas principos var būt arī citas izmaiņas.
"Manuprāt, mums būtu jāturpina ar ieceri apvienot labāko no kohēzijas politikas ar labāko no ekonomikas atveseļošanas plāna. Mums arī vajadzētu nopietni uztvert kritiku par to, ka šobrīd pastāv vairāk nekā 500 dažādas programmas. Tādēļ mums ir jāskatās, kā mēs varam turpmāk attīstīties," norāda Hāns.
Tomēr problēmas rada tas, ka pašreizējais pamatlīgums ļauj Eiropai kopīgi aizņemties tikai unikālās ārkārtas situācijās, kāda bija pandēmija. Jautājums par to, vai karu Ukrainā var uzskatīt par tikpat unikālu, paliek atvērts.
