Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 15,9 miljardi eiro jeb 40,8% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,26 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie provizoriskie rezultāti.
Vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums un parāds
Mazinoties Covid-19 krīzes atbalstam, bet nākot klāt atbalsta pasākumiem energoresursu cenu krīzē, 2022. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājās par 7,2% un sasniedza 15,9 miljardus eiro, no tiem 0,9 miljardi eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, 0,5 miljardi eiro – atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Ieņēmumi palielinājās par 14% un sasniedza 14,5 miljardus eiro.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2022. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,5 miljardi eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 270,2 miljoniem eiro jeb 0,7 procentpunktiem no IKP lielāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 202,2 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 53,4 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
- noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) – 21,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- Atveseļošanas un noturības mehānisma korekcija (Valsts kases dati) – 194,2 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP;
- korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 121,5 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP;
- korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 49,6 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 41,3 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija par superdividendi – 33,1 miljons eiro jeb 0,1 % no IKP;
- vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 28,0 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 21,2 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā (Valsts kases dati) – 17,9 miljoni eiro jeb 0,05% no IKP;
- radio frekvenču spektru joslas lietošanas tiesību izsoļu korekcija (Valsts kases dati) – 12,4 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP;
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 11,1 miljons eiro jeb 0,03 % no IKP;
- korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 11 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.
Vispārējās valdības parāds 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājās par 1,3 miljardiem eiro un sasniedza 15,9 miljardus eiro jeb 40,8% no IKP.
