Modes māksliniece Agnese Narņicka ir Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina katedras vadītāja un pirms 11 gadiem izveidoja arī savu zīmolu "One Wolf". Savus apģērbu viņa tirgojusi daudzās pasaules valstīs, bet šobrīd slēgusi veikalu Vecrīgā un apģērbu tirgošana notiek internetā. Pārdošanu ietekmējis gan karš Ukrainā, gan tūristu skaita samazināšanās un nestabilā ekonomiskā situācija.
"Vēl pirms četriem gadiem Vecrīga bija tieši tā vieta, kur zīmols varēja arī realizēt savu eksportu, jo apmēram 80% no apmeklētājiem, klientiem bija tūristi. Šobrīd mēs vairāk strādājam lokāli, arī sadarbībā ar interneta veikaliem, ar dažādiem projektiem. Eksportu tādā tradicionālā veidā, kā mēs agrāk ko darījām, ka mēs devāmies uz t.s. šovrūmiem, izstādēm ar stendu, meklējām veikalus, iepircējus,
mēs to esam nedaudz transformējuši, piedaloties vairākos digitālos šovrūmos, veidojot foto sesijas.
Un ļoti daudz ir jāsāk vienkārši no jauna, ne tik daudz investējot tādās klātienes izstādēs," pastāstīja Narņicka.
Savukārt modes māksliniece Iveta Vecmane veikalu Rīgā atvēra pirms diviem gadiem. Viņa līdz šim orientējās uz vietējo tirgu, tāpēc pandēmijas laiks klientu piesaistē bijis veiksmīgs.
"Tajā brīdī, kad daudz kas bija liegts, kad nevarēju ceļot ārpus valsts robežām, dāmas gribēja sevi iepriecināt vismaz šeit. Un man liekas, ka vienmēr kaut kādas lielās krīzes liek cilvēkam paskatīties uz sevi un vispār uz apkārtni kaut kā savādāk, no malas, uz citu šķautni. Līdz ar to viņš arī izdara pēkšņi kaut kādus pilnīgi citus jaunus gājienus, par kuriem varbūt vienmēr ir domājis, bet vienmēr ir baidījies un nav riskējis.
Kā pirmie tirgi, ko mēs gribam apgūt, protams, ir Igaunija un Lietuva. Ir interesanti vērot, ko viņi pērk un kas patīk.
Šobrīd mēs ļoti nopietni strādājam, lai attīstītu savu e-veikalu. Es pēc dabas esmu optimiste, līdz ar to es raugos ļoti pozitīvi, un zīmola attīstība kopš dibināšanas brīža iet uz augšu," atzina Vecmane.
Latvijas Modes palātas vadītāja un Dizaina centra vadītāja Dita Danosa pastāstīja, ka iepriekšējos gados Latvijas modes dizaineri strādāja valkājamās modes segmentā, kā arī veidoja bērnu un sporta apģērbus. "Tie lielākie tīri apgrozījuma ziņā, vismaz modes zīmoli, tā ir dizaineru mode, kur ir "Amoralle", "Nolo", bērnu zīmoli "Hebe", "Pāde" mode, tādā jauniešu segmentā valkājamā – "Coo Culte". Natālija Jansone, kas joprojām eksportē, "Anna LED", Keta Gūtmane, "One Wolf", "Talented".
Latvijas tirgus ir labs tirgus tests, un šeit būt ir labi, un, protams, arī mērķtiecīgi eksportēt.
Tas ir jādara, jo zīmols bez eksporta attīstīties nevar," sacīja Danosa.
Viņa arī norādīja uz aizvien vairāk novērtēto modes ilgtspēju: "Tātad pārdomāta audumu izvēle, atbildīga ražošana. Un tajā nu gan mūsu dizaineriem ir salīdzināmas priekšrocības. Mums joprojām tomēr pastāv neliela, bet tekstila rūpniecības ražošanas nozare, kas šiem apjomiem ir piemērota. Patīk strādāt ar labiem materiāliem, mums piemīt estētiskas kvalitātes. Līdz ar to,
skaidri zinot, ko zīmols vēlas, un tiešām atrodot savu atšķirīgumu, var būt veiksmīgs arī starptautiski."
Eiropā apstiprinātā tekstila industrijas ilgtspējas stratēģija līdz 2030. gadam paredz novērst pārmērīgu apģērba ražošanu un pārmērīgu patēriņu, lai ātrā mode vairs nebūtu modē.
