Tomēr pēc Covid-19 pandēmijas radīto grūtību pārvarēšanas pasaules finanšu tirgi 2022. gadā saskārās ar jauniem izaicinājumiem, to galvenais ietekmējošais faktors ir ģeopolitiskā situācija reģionā – Krievijas sāktais karš Ukrainā un tā izraisītās negatīvās sekas makroekonomiskā kontekstā.
Inflācija mazināja Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un veicināja kritumu pensiju fondu dalībnieku veikto iemaksu apmērā –
2022. gadā pensiju 3. līmenī iemaksāti 100 miljoni eiro, kas ir par 9,7% jeb 10,3 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.
Ieguldītāji mazāk izvēlējās veikt iemaksas sabalansētajos un konservatīvajos plānos (-30,1% jeb par 17,6 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš), savukārt aktīvajos plānos iemaksu apjoms auga par 15,1% jeb 7,3 miljoniem eiro.
2022. gadā turpināja samazināties kopējās ieguldījumu pārvaldīšanas izmaksas no 0,9% 2021. gadā līdz 0,8% 2022. gadā, individuālajiem plāniem administratīvo izdevumu un ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu attiecība pret vidējiem neto aktīviem bija robežās no 0,2% līdz 1,7%, skaidroja Latvijas Bankā.
Ģeopolitiskās situācijas izraisītās nenoteiktības iespaidā pērn novērota pastiprināta interese par iespēju izņemt pensiju 3. līmenī uzkrātos līdzekļus, sasniedzot 55 gadu vecumu.
Kopā 2022. gadā pa daļām vai vienā maksājumā tika izmaksāti 61,4 miljoni eiro.
2022. gada beigās Latvijā bija reģistrēti septiņi pensiju fondi, gada izskaņā tika noslēgts divu līdzvērtīgu pensiju plānu apvienošanas process, tādējādi kopējais administrējamo pensiju plānu apjoms samazinājās no 21 līdz 20 pensiju plāniem.
